Situācija ar audzējiem galvā kļūst draudīga

Veselības ministrija 2015. gadu Latvijā ir izsludinājusi par Onkoloģiskās modrības gadu, kura ietvaros par prioritāti tiek izvirzīta agrīna onkoloģisko slimību diagnostika, kā arī savlaicīga un efektīva pacientu ārstēšana un aprūpe.

Diezgan bieži ir runāts par dažādām onkoloģiskajām slimībām, taču smadzeņu vēzis sabiedrībā ir visai maz aplūkots. Tā gan nav biežākā onkoloģiskā saslimšana, bet ir dzīvībai bīstamāka par citām, jo ietekmē svarīgāko orgānu – galvas smadzenes.

Lielāku skaidrību vieš Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas un rezidentūras galvenā speciāliste un Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā, profesore Dace Baltiņa, docente Rīgas Stradiņa universitātē, neiroonkoloģe – ķīmijterapeite Daina Apškalneun Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Egils Valeinis, runājot par to, kas ir audzēji un kā tie veidojas, par audzēju diagnostiku un ārstēšanu, situāciju un statistiku Latvijā un kā šādās situācijās pareizi rīkoties.

Audzējiem galvā piemīt dažādi simptomi

Audzēju galvā cilvēki joprojām saista ar neārstējamu slimību, tomēr pēdējos desmit gadus diagnostikas un ārstēšanas metodes ir strauji attīstījušās, ļaujot veiksmīgi uzveikt šo slimību.

Galvas smadzeņu un centrālās nervu sistēmas audzēji ir jauni audu veidojumi, kas var attīstīties galvas vai muguras smadzenēs. Šos audzējus iedala divās lielās grupās – labdabīgos un ļaundabīgos audzējos, no kuriem ļaundabīgos iedala vēl sīkāk – primāros un sekundāros jeb metastātiskos. Primārie audzēji jau sākotnēji attīstās smadzenēs, savukārt sekundārie ir citu ļaundabīgu audzēju metastāzes smadzenēs. Atkarībā no atrašanās vietas un lieluma, audzēji var radīt vispārējus un vietējus simptomus. Vispārējie simptomi ir slikta dūša, galvassāpes, vemšana īpaši no rītiem, reiboņi, psihes izmaiņas – pārmainās raksturs un pat personība, psihiskie procesi kļūst lēnāki u.tml., redzes traucējumi un epileptiskie krampji. Vietējie jeb lokālie simptomi rodas atkarībā no tā, kurus smadzeņu centrus audzējs ir ietekmējis. Šie simptomi var būt jušanas traucējumi kādā ķermeņa pusē, locekļu vājums, kā arī redzes un runas traucējumi.

Šo audzēju simptomu izpausmes ir atkarīgas no tā, vai audzējs ietekmē smadzeņu šķidruma plūsmu, ņemot vērā tā lielumu un atrašanās vietu. Ja smadzeņu šķidruma plūsma tiek nosprostota, tad visbiežāk izpaudīsies vispārīgi simptomi. Taču ir jāņem vērā, ka kādu laiku sūdzību nebūs – simptomi progresēs, kad audzējs sasniegs kritisko masu. Ja audzējs šķidruma plūsmu neietekmē, tad vairāk izpaudīsies lokālie simptomi. Līdzīgi var izpausties arī citas slimības, kā dēļ cilvēki simptomiem īpašu uzmanību nepievērš – vien cenšas vairāk atpūsties un gulēt, lieto bezrecepšu medikamentus. Bet sūdzības nemazinās – tās pat pastiprinās. Tā kā galvā vietas ir gauži maz, jebkurš jauns veidojums iespaido smadzenes, smadzeņu apvalkus un šķidruma plūsmu.

Mūsdienās ir iespējams gan kvalitatīvi diagnosticēt, gan arī efektīvi ārstēt un pat apturēt smadzeņu audzēju izplatību. Tomēr liela nozīme ir laicīgai audzēja atklāšanai un tam, vai audzējs ir ļaundabīgs vai labdabīgs. Lai arī labdabīgiem audzējiem nav raksturīga strauja tālāka izplatīšanās, arī šie audzēji rada nopietnus simptomus un traucējumus. Šeit docente Daina Apškalne aicina korekti lietot jēdzienus smadzeņu vēzis un smadzeņu audzējs: „Visus audzējus pēc ļaundabīguma iedala četrās pakāpēs, kur ar pirmo pakāpi apzīmē pilnīgi labdabīgus audzējus, bet ar ceturto apzīmē vēzi. Runājot par primāro smadzeņu vēzi, ar šo terminu pasaulē raksturo tikai 4. ļaundabīguma pakāpei atbilstošus smadzeņu audzējus. Pārējie ir audzēji. Savukārt visus smadzeņu audzējus iedala primārajos un metastātiskajos, no kuriem metastātiskie audzēji visbiežāk būs citur lokalizēta vēža metastāzes.”

Pēdējā laikā bieži ir jāsastopas ar pacientiem, kuriem smadzenēs ir citu orgānu audzēju metastāzes apliecina Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Egils Valeinis: „Pēdējā laikā primāro galvas un muguras smadzeņu audzēju skaits ir praktiski nemainīgs, bet tendence ir proporcionāli vairāk diagnosticēt audzējus, kas ir tieši metastāzes. Pacientu skaits ar metastāzēm galvas smadzenēs mums pieaug – gandrīz katru dienu mēs sastopamies ar kādu jaunu pacientu, kuram ir metastāzes galvas smadzenēs. Visbiežāk tās ir krūts vēža metastāzes sievietēm un plaušu vēža – vīriešiem. Ir arī nieru vēža, ādas vēža – melanomas, gremošanas trakta u.c. audzēju metastāzes, taču tās ir retākas. Izpausmes būs visai līdzīgas kā galvas smadzeņu vēzim.”

Smadzeņu audzēja simptomi ir līdzīgi insulta un citiem smadzeņu asinsrites saslimšanu simptomiem, kā dēļ bieži šīs slimības tiek jauktas. Arī ārsts Egils Valeinis min pacientu piemērus, kuriem audzējs ir noturēts par citu slimību. Kādai pacientei ir bijuši neiroloģiski simptomi, kurus ģimenes ārsts ir uzskatījis par insulta pazīmēm, taču patiesībā pacientei esot bijis liels smadzeņu audzējs. „Ģimenes ārstam nav, ko pārmest, jo visbiežāk tā arī ir, ka gados vecākiem pacientiem tiek konstatēti smadzeņu asinsrites traucējumi, insulti, kuru rezultātā rodas neiroloģiskie traucējumi. Taču visai bieži ir gadījumi, kad nevar saprast, jo daudz kas atkarīgs arī no tā, kur audzējs ir lokalizēts. Ja tas atrodas pieres daivā, pacientam nerodas kustību traucējumi, bet var rasties domāšanas un atmiņas traucējumi. Pacients kļūst jocīgs un dīvains.” stāsta Valeinis, pieminot vēl kādu pacientu, kurš sākotnēji nokļuvis psihiatriskajā slimnīcā, jo ir uzvedies neadekvāti, taču, veicot dziļāku izmeklēšanu, viņam atklāts audzējs.

Situācija ar galvas smadzeņu audzējiem Latvijā ir draudīga

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2014. gada beigās uzskaitē kopumā atradās 822 pacienti ar ļaundabīgu galvas smadzeņu audzēju, un no jauna saslimst vidēji 215 cilvēki gadā visās vecuma grupās, tostarp arī jauni cilvēki. Apmēram tikpat bieži Latvijā diagnosticē labdabīgus smadzeņu audzējus. Lai arī agri atklāto un ielaisto gadījumu skaits salīdzinoši ir līdzsvarā, ārstēšana būtu sekmīgāka, ja audzējus atklātu laicīgāk.

Arīdzan profesore Dace Baltiņa stāsta, ka liela problēma Latvijā ir augstā ielaisto gadījumu attiecība pret laicīgi atklātajiem. To viņa saista gan ar trūkumiem primārajā medicīnas aprūpē, gan ar cilvēku nezināšanu kopumā: „Smadzeņu audzēju gadījumā ļoti svarīgi ir nenobīties un neatrunāties no ārsta apmeklējuma. Ja onkoloģijā mēs bieži piesaucam 3 nedēļas, ko var nogaidīt un vērot, vai sūdzības nepāriet, tad smadzeņu vēža gadījumā nogaidīšana var kļūt liktenīga. Tādēļ, ja sūdzības dažu dienu laikā nemazinās vai kļūst sliktāk, drošāk ir saukt „ātros”, nevis mēģināt rakstīties rindā pie ģimenes ārsta un tālāk uz izmeklējumiem.”

Kam jāpievērš uzmanība?

Runājot par audzējiem raksturīgajiem simptomiem, profesore Dace Baltiņa raksturo simptomus, kuri var būt audzēja indikators un kad ir nekavējoties jārīkojas:

„Galvas iekšējā spiediena paaugstināšanās simptomi, ko rada audzēja masa un ap to izveidojusies tūskainība vai saasiņojumi – galvassāpes, vemšana (arī bez nelabas dūšas), acu zīlītes paplašināšanās veidojuma pusē. Līdzīgus simptomus var radīt arī mazāka izmēra audzējs, ja tas kaut kādā mērā traucē normālo smadzeņu šķidruma apriti. Palielināts intrakraniālais spiediens var radīt smadzeņu pusložu novirzi no centrālās ass un pat dzīvībai svarīgu centru nospiešanu. Ļoti maziem bērniem var vērot avotiņu izspiešanos, taču pieaugušajiem tā nemēdz būt.

Nākamā sūdzību grupa, kuras pamatā ir konkrētu smadzeņu daļu funkciju traucējums, ir smadzeņu audu kompresija vai cauraugšana (infiltrācija) ar audzēja audiem. Pie šīm sūdzībām der pieminēt uzvedības traucējumus, apmulsumu, atmiņas un spriestspēju traucējumus, dezorientāciju telpā, laikā un savā personā, emocionālus traucējumus, vienas ķermeņa puses pamirumu, pārmainītas sāpju sajūtas, nespēju skaidri izrunāt vārdus, dzirdes traucējumus, sejas parēzi (sašķobīšanos), redzes dubultošanos, reiboni. Smagākos gadījumos vai joprojām negriežoties pēc palīdzības var attīstīties ķermeņa vienas puses paralīze un dažādi neiroloģiski traucējumi.

Protams, šie simptomi var attīstīties arī citu iemeslu dēļ, piemēram, traumas, tādēļ vēl jo svarīgāka ir tūlītēja griešanās pie ārsta ar piebildi, ka iemesls nav zināms.

Visbeidzot sūdzību iemesls var būt smadzeņu vielas un apvalku kairinājums – gan mehānisks, gan ķīmisks, kas var radīt patoloģisku nogurumu, nespēku, trīci, arī epilepsijas krampju lēkmēm līdzīgas izpausmes.”

Kā atklāt audzēju?

Audzēju atklāšanai galvas un muguras smadzenēs galvenokārt pielieto divas metodes – datortomogrāfiju un magnētisko rezonansi. Veicot datortomogrāfiju, kas ir rentgenizmeklēšanas metode, iegūst cilvēka ķermeņa un orgāna šķērsgriezuma attēlus. Pēcāk tos kombinē vairākās dimensijās un iegūst mērījumus, tā izvērtējot orgānu un ķermeņa struktūru anatomiskās īpašības un patoloģisko procesu izplatību. Šī diagnostikas metode Latvijā ir salīdzinoši plaši pieejama un sākotnēji pierādīs audzēja esamību. Taču, ja datortomogrāfija atklās procesus, kas veselam organismam nav raksturīgas, un radīs aizdomas par audzēja klātesamību, tad precīzai diagnostikai veic magnētisko rezonansi. Tās laikā ķermeņa šķērsgriezuma attēlus iegūst ar spēcīga magnētiskā lauka un radioviļņu iedarbību, iegūstot vairāk un precīzāku informāciju nekā veicot datortomogrāfiju. „Ja magnētisko rezonansi veic augsti kvalificēti speciālisti, tad pēc tās 50-70% gadījumos ir iegūstami ļoti precīzi rezultāti. Ja neskaita ķirurģisku iejaukšanos, tad magnētiskā rezonanse pagaidām ir vislabākā diagnostikas metode,” komentē docente D. Apškalne.

Šobrīd gan problēmas diagnostikā rada tas, ka pacientiem uz valsts apmaksātu magnētisko rezonansi ir jāgaida pat pusgada garumā, taču ļoti ir svarīgi, lai ikviens pacients ar datortomogrāfijā pierādītu smadzeņu audzēju magnētisko rezonansi veiktu nekavējoties.

Ja ar iepriekšminētajām diagnostikas metodēm joprojām nav radusies pārliecība par galvas smadzeņu patoloģijas veidu, tad indentificēšanai veic stereotaktisku biopsiju, ievācot audu paraugus to histoloģiskai izmeklēšanai. Docente D. Apškalne uzsver, ka biopsija nav tik viennozīmīga: „Ja radiologs konstatē diferenciālu diagnozi un audzējs ir lokalizēts funkcionāli svarīgā zonā, kur to nav iespējams izoperēt, tad veikt biopsiju ir nozīme. Kā arī, ja audzējs ir neliels un lokalizēts funkcionāli svarīgā zonā, kur tā evakuācija var radīt lielu defektu. Taču šādās zonās bieži vien pat veikt pašu biopsiju ir ļoti sarežģīti – tādos gadījumos pat labāk veikt vairākas speciāli tēmētas magnētiskās rezonanses, kuras kombinē ar citām jaunākajām izmeklēšanas metodēm.”

Neiroķururģijā un neiroonkoloģijā stāvoklis ir daudz labāks – pacients ar smadzeņu audzēju valsts apmaksātu operāciju var sagaidīt pāris dienu laikā, negaidot garās rindās. Tā kā smadzeņu audzēju operācijās ļoti nozīmīga ir to maksimāli precīza izņemšana, arī Latvijas speciālisti izmanto pasaules līmeņa tehnoloģijas – mikroskopus, neironavigācijas iekārtas, ultraskaņas sūkņus, kā arī ierīces, kas operācijas laikā uzrauga pacienta ķermeņa kustības, tā samazinot citu neiroloģisku bojājumu rašanos operācijas laikā. Lai arī atbilstošas smadzeņu audzēju diagnostikas un ārstēšanas metodes Latvijā ir pieejamas labā līmenī, speciālistiem arvien nākas saskarties ar pacientiem, kuriem audzēji ir stipri ielaisti un sākotnēji diagnosticētas citas slimības.

Smadzeņu audzēju ļoti bieži atklāj vēlu

Egils Valeinis stāsta, ka Latvijā regulāri nākas sastapties ar pacientiem, kuriem smadzenēs atklāj metastāzes no kāda cita orgāna audzēja, kurš vēl nemaz nav atklāts: „Diezgan bieži ir tā, ka pacientu atved ar neiroloģisku simptomātiku. Mēs veicam izmeklēšanu un atrodam metastāzes galvas smadzenēs, sākam meklēt, kur ir audzējs. Domāju, pat 50% ir tieši šādi gadījumi, kad caur metastāzēm galvas smadzenēs mēs sākam primāro diagnostiku. Tas ir šausmīgi! Primārā procesa diagnostika tomēr klibo. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad metastāzes rodas tad, kad primārais process ir ļoti mazs, piemēram, sieviete ar ļoti nelielu krūts vēzi.

Šāda situācija no vienas puses ir saistāma ar speciālistu trūkumu reģionos un cilvēku grūtībām nokļūt pie speciālistiem Rīgā, un no otas puses pacienti paši nevēršas pie speciālisti arī tad, ja tie ir pieejami. “Ģimenes ārstam ir jābūt kā menedžerim, protot atrast pacienta problēmu un novirzīt pie pareizā speciālista, nevis maldīgi ārstēt neesošas slimības. Varbūt pat labāk ir veikt kādu lieku izmeklējumu, nevis palaist garām un sākt ārstēt iedomātu slimību, neveicot diagnostiku un nezinot, kas patiesībā ir jāārstē. Ārstēt nediagnosticētus smadzeņu darbības traucējumus ar smadzeņu asinsriti uzlabojošiem preparātiem patiesībā nozīmē barot smadzeņu audzēju,” tā Valeinis.

Raksturojot vēlīni atklāto gadījumu īpatsvaru, arī docente D. Apškalne uzsver to, ka cilvēki paši nedodas pie ārsta dažādu iemeslu dēļ – vai nu finansiālas grūtības, vai arī vienkārši slinkums. Vai arī, ja cilvēks dodas izmeklēties, tas netiek pienācīgi izdarīts. Docente arī atgādina, ka par audzēju bieži var liecināt dažādi vispārīgi simptomi, kuru izmeklēšanu nevajadzētu aizbildināties ar naudas trūkumu. Diagnostikas ierīces ir kļuvušas daudz pieejamākas un nav obligāti jātērē nauda, lai nokļūtu pie speciālistiem Rīgā – šīs diagnostikas var veikt arī reģionos.

Kaut arī nemitīgi tiek runāts par sabiedrības izglītošanu veselības jomā kopumā, katram cilvēkam individuāli ir jāseko līdzi savai veselībai – ja parādījušās līdz šim nemanītas veselības stāvokļa izmaiņas, jākonsultējas ar ģimenes ārstu, ja nepieciešams, arī ar speciālistu, jāveic izmeklējumi. Tas palīdzēs agrīni diagnosticēt saslimšanas un veiksmīgāk ar tām cīnīties. Apzinoties savas veselības nozīmīgumu, pacientiem ir jāatceras, ka viņiem ir tiesības pieprasīt no ģimenes ārsta nosūtījumu nepieciešamajai izmeklēšanai un analīzēm.

Lai arī nepārtraukti notiek sabiedrības izglītošana dažādās veselības jomās, tomēr katram pašam ir jāpievērš uzmanība savai veselībai, un pēkšņu veselības stāvokļa izmaiņu gadījumos, jādodas izmeklēties pie ģimenes ārsta, lai pēc iespējas agrāk atklātu un cīnītos ar saslimšanām. Tā kā veselība ir ļoti svarīga, pacientiem sūdzību un simptomu gadījumos ir jāprasa ģimenes ārsta nosūtījums izmeklēšanai un analīzēm.

cyberknife-sigulda

  • Dalīties

2018 - © Consilium Veritas