Kā ticība saviem spēkiem, kibernazis un fizioterapija piecēla mani kājās

Pacienta ārstēšanās kopumā ietvērusi vairākas ķirurģiskas operācijas,  konvencionālo staru terapiju, radioķirurģiju ar kibernazi, ķīmijterapiju, kā arī plašu rehabilitācijas kursu ar fizioterapiju, ergoterapiju, masāžām. Diagnostikas nolūkos veiktie izmeklējumi – USG, RTG, MRI, CT, PET/CT.

Viktors, 68 gadi:

“Nieres vēzi man atklāja pavisam nejauši 2015. gadā. Strādājot Krievijā, satiku pazīstamu dakteri, un viņa man jautāja: «Kad tu pēdējo reizi biji pie ārsta?» Teicu, ka pirms 20 gadiem, un esmu novērojis: jo mazāk eju pie ārstiem, jo mazāk slimoju. Viņa piedāvāja mani izmeklēt, veicot sonogrāfiju. Tās laikā daktere norādīja, ka viņai nepatīk tas, ko redz. Uzreiz noorganizēja man konsultāciju pie profesora. Aizgāju, un man saka, ka tas ir nieres vēzis. No kurienes? Nav ne jausmas. Simptomu vispār nebija. Nezinu, esmu daudz braukājis komandējumos, ziniet, kā jau komandējumos ar ēšanu, arī miegs traucēts.

Citu hronisku slimību man nav. Spēlēju pludmales volejbolu, arī tenisu, peldēju pa 2–3 km jūrā. Bez pārtraukuma 3–4 stundas varēju spēlēt volejbolu. Pēc tam spiediens bija 120/60. Un tad pēkšņi – viss. Nezinu, no kurienes vēzis uzradās. Vienmēr esmu bijis optimists, tāds žipčiks, un tad kā sniegs no skaidrām debesīm. Arī ģimenei tas bija negaidīti.

Uzreiz atbraucu uz Latviju, lai Gaiļezerā veiktu operāciju. 2015. gada rudenī man izņēma labo nieri. Ārsti teica, ka viss izdevies labi, vēzis atklāts sākotnējā stadijā. Papildu terapiju nenoteica, tikai bija jākontrolē asins analīzes. Kontrolēju, viss bija kārtībā.

Tomēr izrādījās, ka slimība turpinās. 2016. gada oktobrī aizbraucu pie draugiem uz Smoļensku un jutu, ka sāp mugura. Zinu, ka man ir jostas daļas osteohondroze (medicīniski korektāk būtu teikt – spondiloze), tāpēc, kā parasti šādos gadījumos, uzsmērēju kādu pretsāpju ziedi. Sākotnēji sāpes pārgāja. Tomēr pēc tam kļuva arvien sliktāk un sliktāk, līdz sāka atteikt kājas. Vairs nevarēju pastaigāt pa istabu. Mani ievietoja slimnīcā Krievijā. Ārsti jautāja – par ko sūdzos? Teicu, ka man ir jostas osteohondroze (spondiloze). Man veica magnētiskās rezonanses izmeklējumu jostas daļai, neko neatrada, bet kļuva arvien sliktāk. Pēc tam nolēma veikt izmeklējumu visam mugurkaulam un atklāja, ka man ir audzēja metastāzes mugurkaulā, desmitajā skriemelī, un arī apkārt muguras smadzenēm. Tātad vēzis bija apķēris muguras smadzenes. Tikai tad sapratu, ka nieres vēzis var radīt metastāzes tieši mugurkaulā.

Krievijas ārsti man noteica staru terapiju mugurkaulam. Ārstējos vairākas nedēļas, taču uzlabojuma nebija, tikai sliktāk. 28. decembrī mani, pusparalizētu, guļošu, izrakstīja no slimnīcas uz mājām.

Lai meklētu palīdzību, iesaistījās draugi un paziņas, izsūtīja manus magnētiskās rezonanses izmeklējumus vairākām slimnīcām. Minskā atsaucās, teica, lai ved, mēģināšot kaut ko darīt. Janvāra sākumā mani pārveda uz slimnīcu Minskā, veica operāciju, lai izņemtu metastāzi. Tomēr tas izdevās tikai daļēji – no skriemeļa izņēma, bet no muguras smadzenēm ne, jo brūce sāka ļoti stipri asiņot. Aizšuva un teica, ka vajadzētu vēl staru terapiju, bet, tā kā Krievijā jau biju to saņēmis, atkārtot vairs nebija jēgas.

Minskā man pastāstīja, ka Siguldas slimnīcā Latvijā ir pieejama jaunākās paaudzes radioķirurģija ar tā saukto kibernazi, kas salīdzinājumā ar klasisko staru terapiju apstaro audzēju daudz precīzāk un nekaitē apkārtējiem audiem. Minskas ārsti kādā konferencē bija tikušies ar speciālistiem no Latvijas un zināja par šo iespēju. Es taču pats esmu no Latvijas! Protams, ka nolēmu doties turp. Ārsti savstarpēji sazvanījās un vienojās, kad varu ierasties. No Baltkrievijas mani ar mikroautobusu atveda uz Siguldu.

Tobrīd biju guļošs, varēju pakustināt tikai kāju īkšķus. Siguldas Radioķirurģijas centra speciālisti iepazinās ar manu gadījumu, izvērtēja iepriekšējo ārstēšanu, kā arī to, kādu staru terapijas devu jau esmu saņēmis Krievijā un vai iespējama tālāka ārstēšana. Veica arī pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) izmeklējumu, lai pārliecinātos, ka metastāzes ir tikai mugurkaulā un nav izplatījušās citviet organismā.

Siguldas speciālisti izlēma manu tālāko ārstēšanas gaitu un sāka rīkoties

Veica visas nepieciešamās sagatavošanās procedūras, un sekoja trīs radioķirurģijas seansi ar kibernazi. Sākotnēji jutos sliktāk. Procedūras dienā un arī nākamajā dienā jutu nogurumu, sanīkumu, apātiju. Pēc tam atgriezās enerģija un spēks. Pēc radioķirurģijas seansiem pakāpeniski kļuva labāk. Sāku celties, kustēties. Pirms procedūras un pēc tās aktīvi darbojos Siguldas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā. Pakāpeniski darīju visu, ko ieteica speciālisti, – vingroju pie zviedru sienas, braucu ar velotrenažieri. Neapstājos pie tā, ko viņi piedāvāja, pats pēc savas iniciatīvas prasīju papildu kursus un nodarbības.

Pēc dabas esmu optimists. Rehabilitācijas nodaļā redzu, ka cilvēki ir dažādi, uz velotrenažiera paminas piecas minūtes, un viss, noguruši. Visu laiku sevi pārvaru – es varu, varu, varu! Minos 6 km uz priekšu un 6 km atpakaļ. Dakteri prasa: kur tu brauc? Es saku– uz Rīgu! No jums pa gabalu jāturas, smejas dakteri. Pats atnāku, redzu, ka velotrenažieris ir brīvs, un papildus vēl paminos. Tā pamazām. Man jau saka, ka būs par daudz, pietiek.

Varu teikt, ka mani piecēla kājās ticība saviem spēkiem, kibernazis un fizioterapija.”

 

Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centra konsultanta, neiroradioķirurģijas eksperta Vladislava Burika komentārs:

Vai konkrētajam pacientam, izmantojot radioķirurģiju, varējāt palīdzēt jau sākotnēji, brīdī, kad atklāja nieres audzēju?

“Iespējams, ka varējām palīdzēt jau pašā sākumā, jo iepriekš esam veiksmīgi ārstējuši arī primārus nieres audzējus. Tomēr konkrētā pacienta gadījums bija ļoti sarežģīts. Pēc nefrektomijas Latvijā Viktoram pēc gada Krievijā tika atrasta nieres vēža metastāze mugurkaulā un piemērota konvencionālā staru terapija, kuras laikā viņš saņēma ļoti lielu starojuma devu, tāpēc mums nācās koriģēt un pielāgot iespējamo radioķirurģijas apjomu šeit. Krievijā saņemtā staru terapija radīja arī būtiskas komplikācijas – pēc tās pacientam radās apakšējo ekstremitāšu paraplēģija jeb, kā tautā saka, atteica kājas.

Viktora gadījumā metastātiska nieres vēža ārstēšanai izmantojām modernāko metodi– CyberKnife M6 trīs frakciju radioķirurģijas procedūru, pievadot maksimālu starojuma devu audzēja metastāzei mugurkaulā, ar mērķi iznīcināt audzēja perēkli, maksimāli saudzējot pacienta muguras smadzenes. Lai šo metodi izmantotu, pirms tam veicām pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET/CT) izmeklējumu ar FDG, kas deva iespēju izslēgt lokālu un attālinātu metastāžu iespējamību, un 64 slāņu datortomogrāfijas, kā arī triju teslu magnētiskās rezonanses izmeklējumus, kas ļāva precizēt audzēja metastāzes atrašanās vietu mugurkaulā un tās izmērus.

Pacientiem radioķirurģijas procedūra ir ērta. Tai nav nepieciešama īpaša iepriekšēja sagatavošanās, piemēram, nav aizlieguma ēst un dzert pirms ķirurģiskas operācijas. Pacientam nav nepieciešama arī narkoze. Seansa laikā pacients nejūt nekādas sāpes. Uzreiz pēc seansa var celties un doties prom. Procedūra norit maksimāli komfortablos apstākļos.

Lai gan pacients pārcieta klasisko staru terapiju, vairākas ķirurģiskas iejaukšanās mugurkaulā un radioķirurģijas veikšanas brīdī vēl bija ratiņkrēslā, pēc sekmīgas rehabilitācijas un terapijas pabeigšanas pacients patstāvīgi pārvietojas, izmantojot spieķi.

Iespējams, ja sākotnēji ārsti būtu rīkojušies citādi, varētu izbēgt no plašās ārstniecības metožu lietošanas un apakšējo ekstremitāšu paralīzes, kas radās pēc konvencionālās staru terapijas. Arī atkārtoti veiktie PET/CT izmeklējumi uzrāda, ka dzīvas audzēja šūnas vairs nav atrodamas tajās zonās, kur esam apstarojuši radioķirurģiski. Ja tuvāko gadu vairs neradīsies jaunas metastāzes, rezultāts būs labs. Tādēļ visiem pacientiem ar nieru vēzi iesakām pie mums vērsties pēc iespējas ātrāk.

Par pacientu ārstēšanās tālāko taktiku vienmēr lemj speciālistu konsilijs, kura sastāvā ir onkologs ķīmijterapeits, radiologs terapeits, radiologs diagnosts un attiecīgās lokalizācijas ķirurgs. Ja konsilijs lemj, ka radioķirurģijas iekļaušana terapijas taktikā pacientam ir nepieciešama un sniedz labāko iespējamo risinājumu, tiek izmantots kibernazis. Tas attiecas gan uz primāriem audzējiem, gan metastāzēm.”

Ko iegūst nieru vēža pacienti, izmantojot radioķirurģiju?

Galvenie ieguvumi, izmantojot CyberKnife radioķirurģijas metodi primāra un metastātiska nieres vēža gadījumā:

  • iespēja veikt lokālu metastāzes iznīcināšanu bez ķirurģiskas iejaukšanās neatkarīgi no tās lokalizācijas vietas, t.i., galvā, mugurkaulā, aknā, plaušās un videnē vai citur;
  • iespēja veikt primāra nieres audzēja iznīcināšanu bez ķirurģiskas iejaukšanās;
  • iespēja neveikt visas nieres vai nieres daļas izņemšanu (nefrektomiju), kas ļauj maksimāli saglabāt nieres funkcijas, sevišķi tad, ja palikusi viena niere;
  • iespēja neizmantot klasisko staru terapiju, kas nieru vēža gadījumā parasti nav efektīva, jo nieru vēzis ir radiorezistents;
  • iespēja ilgstoši kontrolēt slimības gaitu, kombinējot radioķirurģiju ar modernu diagnostiku, mērķterapiju un rehabilitāciju;
  • iespēja saglabāt dzīves kvalitāti, komfortu un darbaspējas.

Pēc zinātniskās literatūras datiem, primāra audzēja gadījumā radioķirurģija nodrošina lokālo audzēja perēkļa kontroli līdz pat 100% gadījumu, kā arī kopējo dzīvildzi 92% gadījumā divu gadu periodā1. Galvas metastāžu gadījumā radioķirurģija nodrošina divas reizes garāku dzīvildzi salīdzinājumā ar visas galvas apstarošanu2. Mugurkaula metastāžu gadījumā radioķirurģija ar Cyberknife ir klīniski efektīva un droša ārstēšanas metode salīdzinājumā ar konvencionālo staru terapiju. Galvenie ieguvumi, izmantojot kibernazi, ir saistīti ar īsu ārstēšanas laiku, procedūras veikšanu ambulatoros apstākļos, ātru atlabšanu un labu atbildes reakciju uz terapiju. Tas viss pozitīvi ietekmē arī dzīves kvalitātes rādītājus3, 4, 5.

  1. Siva S et all. 2017; 2. Sperduto et all. 2010;
  2. Paratheofanis et al., 2009; 4. Chang et all 2009;
  3. Chang et all 2012.
  • Dalīties

2018 - © Consilium Veritas