Neirinoma

Audzēji mazāki par 5mm reti dod izteiktas blakusparādības, līdz ar to parasti šajos gadījumos tiek rekomendēts veikt novērošanu un atkārtot magnētiskās rezonanses izmeklējumu ik pēc 6 mēnešiem.

Ja neirinoma turpina augt un sasniedz 10-20mm diametru vai pacientam ir izteiktas sūdzības par mazāka izmēra audzēju, izvēles metode ir radioķirurģija, kas ļauj piegādāt augstu starojuma devu audzējam, minimāli ietekmējot apkārt esošos nervus un smadzeņu audus.

Bieži radioķirurģija tiek izmantota neirinomas recidīvu gadījumā, kā arī tad, ja pēc kirurģiskas operācijas ir atlieku audi un operācijas laikā neirinomu pilnībā nav iespējams izoperēt.

Radioķiruģijas mērķis ir apturēt turpmāku neirinomas augšanu. Gana bieži, 2 gadu laikā pēc radioķirurģijas, tiek konstatēta arī audzēja masas sarukšana par 20-25%, salīdzinot ar stāvokli pirms manipulācijas. Neskatoties uz metodes efektivitāti un starojuma piegādes precizitāti, izmantojot dažādas radioķirurģijas iekārtas,- rezultāti, kā arī pēc procedūras blakusparādības var būt atšķirīgas. Metodes lielākais trūkums - audzēja sarukšana pēc terapijas ir pakāpeniska un notiek ilgākā laika posmā (1-3 gadi), kā rezultātā, audzēja izraisītās sūdzības mazinās pakāpeniski mēnešu, pat gadu laikā.

Kā biežākās blakusparādības pēc procedūras tiek atzīmētas:

• • sejas nerva un trijzaru nerva jušanas traucējumi jeb neiropātijas;
  • troksnis ausīs;
  • reibonis un līdzsvara traucējumi.

Lai iegūtu maksimālo efektu un pēc iespējas mazinātu audzēja apjomu, kā arī radioķirurģijas izraisītās blaknes, svarīgi, radioķirurģijas plānošanas sagatavošanā, izmantot modernākos diagnostiskos izmeklējumus: 3 Teslu magnētisko rezonansi un vismaz 64 slāņu datortomogrāfijas izmeklējumu, tādējādi nodrošinot apstarošanu ar milimetra precizitāti.

Izvēles metode - neiroķirurģiska jeb mikroķirurģiska operācija parasti tiek izmantota, ja audzēja izmēra dēļ:

• tiek nospiests smadzeņu stumbrs;
• izteikts audzēja masas efekts;
• ja audzēja struktūra ir cistiska vai satur šķidrumu;
• un/vai pieaugošo sūdzību gadījumā, kuras kļūst nepanesamas.

Salīdzinot ar pagājušā gadsimta sākumā veiktajām neiroķirurģiskajām operācijām pacientu mirstība no šādām manipulācijām mazinājusies no 73% uz 0,5%, tomēr operācijas rezultātā joprojām jārēķinās ar salīdzinoši smagām blakusparādībām:

• pilnīgu dzirdes zudumu operētajā pusē;
• sejas nerva traumēšanu, kā rezultātā seko sejas vienas puses deformācija jeb noslīdēšana;
• vieglākos gadījumos novēro sejas nejūtīgumu, kas atjaunojas 80% gadījumu 1 gada laikā;
• pastāvīgām galvas sāpēm;
• 5% gadījumu iespējams recidīvs jeb audzēja ataugšana it sevišķi, ja audzējs ieaudzis kaulu struktūrās un to nav iespējams pilnībā evakuēt bez paliekoša defekta;
• pie pēcoperācijas blakusparādībām novēro likvora jeb šķidruma krāšanās operētajā zonā, meningītu, cerebrospinālā šķidruma atteces traucējumus.

Robotizēta radioķirurģija ar CyberKnife M6 ir efektīva, droša un klīniskajos pētījumos pierādīta metode - zināma vairāk nekā 15 gadus.

Sagaidāmie terapeitiskie rezultāti tiek balstīti uz kvalitatīviem klīniskajiem pētījumiem, efektivitāte pierādīta novērojot pacientus jau vairāk nekā 15 gadus;

97% gadījumu, ārstējot neirinomas ar CyberKnife, sagaidāma audzēja augšanas apturēšana vai sarukšana par 20-25% nākamo 2 gadu laikā pēc ārstēšanas;

ārstējot ar CyberKnife neliela un vidēja izmēra neirinomas, pēc terapijas nav nepieciešama ilgstoša atlabšana un rehabilitācija, blakusparādības parasti nav smagākas par audzēja paša izraisītājām un ir kontrolējamas ar atbilstošu medikamentozu terapiju;

Neirinomas augšana tiek apturēta bez ķirurģiskas iejaukšanās, bez sāpēm, bez rehabilitācijas nepieciešamības, ar milimetra precizitāti, maksimālu cilvēciskās kļūdas riska novēršanu un minimālu blakusparādību risku.

Audzējam tiek pievadīts starojums no vairākiem simtiem leņķu ar milimetra desmitdaļas precizitāti, tas ļauj radioķirurģijas sistēmas lineārajam paātrinātājam CyberKnife^® M6 iedarboties precīzi uz slimības skartajiem audiem, samazinot kaitējumu apkārtējiem audiem līdz minimumam.

Robotizētas radioķirurģijas laikā pacients var gulēt un brīvi elpot. Iekārta pati fiksē pat minimālas pacienta kustības un pielāgojas tām. Pacienta drošībai procedūras laikā tiek lietota viegla termoplastiskā maska, kas parasti nerada nepatīkamas sajūtas un klaustrofobiju. Atšķirībā no citām radioķirurģijas metodēm, kā, piemēram, izmantojot  Gammaknife, pacientam nav nepieciešams stereotaktiskais rāmis vai ciešas fiksācijas maska, ko izmanto citās radioķirurģijas iekārtās.

Ja neirinoma atklāta brīdī, kad tā jau dod nopietnas blakusparādības, tad robotizēto radioķirurģiju iespējams kombinēt ar mikroķirurģisku operāciju, samazinot audzēja masas ietekmi uz citām smadzeņu daļām ķirurģiski;

Ja pēc iepriekšējas operācijas pastāv recidīva risks vai arī audzēju nav bijis iespējams pilnībā izņemt, atlieku audus iespējams ārstēt ar CyberKnife.

Lielākā daļa mūsu pacientu 2 gadus pēc CyberKnife radioķirurģijas vairs nejūt slimības simptomus un ir apmierināti ar izdarīto izvēli.

Radioķirurģija ar CyberKnife liek justies labāk, jo ārstē audzēju ērtā un efektīvā veidā, neietekmējot dzīves kvalitāti.

Radioķirurģija ar CyberKnife ir ambulatora ārstēšanas metode. Pēc procedūras pabeigšanas Jūs tajā pašā dienā varēsiet doties mājās un jums nav jāpaliek slimnīcā.

Reālo slimības radīto izdevumu neprognozējamība var radīt neplānotus robus Jūsu budžetā: 

• diagnostikas gadījumā gaidīšana rindā uz kārtējo magnētisko rezonansi un neizpratne par slēdzienā rakstīto;
• neiroķirurģiska operācija var būt saistīta ar grūti prognozējamām pēcoperācijas aprūpes un rehabilitācijas izmaksām, kuras parasti netiek apmaksātas no valsts budžeta,
• neizpratne par ārsta honorāru,

Šīs ir lietas, kas rada stresu un aizkaitinājumu jau tā smagajā slimības periodā. Mēs esam centušies izstrādāt mūsu pakalpojumu cenrādi tā, lai diagnostikas un terapijas izmaksas būtu saprotamas un viegli prognozējamas. Ja Jums tomēr rodas jautājums par iespējamām izmaksām, lūdzu jautājiet to mūsu klientu konsultantiem.  Šeit iespējams iepazīties ar mūsu klīnikas pakalpojumu cenrādi.

Ir vairāk nekā 40 dažāda veida audzēju, kas lokalizējas galvas smadzenēs vai galvaskausa kaulu struktūrās, bet pamatā tos iedala divas grupas:

• labdabīgi audzēji galvā;
• ļaundabīgi audzēji galvā.

Atsevišķa grupa ir citur lokalizētu audzēju metastāzes galvas smadzenēs. Visbiežāk galvas smadzenēs metastāzes veido tādi primāri audzēji, kā krūts, plaušu un zarnu vēzis, kā arī nieru vēzis un melanoma. Labdabīgi audzēji aug lēni un reti izplatās ārpus to audu robežām, no kuriem tie veidojas. Visbiežāk sastopamie labdabīgie audzēji ir meningiomas (galvas smadzeņu apvalku audzēji), neirinomas (dzirdes nerva švannomas) un hipofīzes adenomas (no dziedzeru audiem izejoši labdabīgi audzēji). Ļaundabīgus audzējus galvas smadzenēs sauc par smadzeņu vēzi vai gliāliem audzējiem (gliomas). Atsķirībā no labdabīgiem audzējiem tie ieaug jeb infiltrē citu audu struktūras, kā arī var izplatīties uz citām galvas vai muguras smadzeņu daļām. Visizplatītākie audzēji ir astrocitomas, oligodendrogliomas, glioblastomas un jauktas struktūras gliomas.

Dzirdes nerva neirinoma ir lēni augošs galvaskausa pamatnes labdabīgs audzējs, kas veidojas no dzirdes jeb vestibulokochleārā nerva šķiedrām. Dzirdes nerva šķiedras dēvē arī par Švanna šķiedrām, tāpēc neirinomu medicīnā dēvē arī par vestibulāru švannomu. Neirinoma pamatā bojā dzirdes nervu posmā starp iekšējo ausi un galvas smadzenēm, kā rezultātā tiek ietekmēta dzirdes un vestibulārā aparāta funkcija.

Dzirdes nerva neironoma ir labdabīgs audzējs, tā neieaug citās audu struktūrās un nerada metastāzes. Lielākai daļai pacientu neirinomu konstatē tikai vienā galvas pusē, tomēr, apmērām 6% gadījumu, dzīves laikā konstatē dzirdes nerva neirinomas abās galvas pusēs. Visbiežāk šādu ainu atrod pie neirofibromatozes (iedzimtas ģenētiskas saslimšanas).

Neirinoma jeb švannoma - dzirdes nerva šķiedru audzējs

Atklāj sākot no 45 līdz 80+ gados, visbiežāk 50 gadu vecumā;

Konstatē vidēji 1 cilvēkam no 100 tūkst. iedzīvotājiem;

6% no visiem  primāriem galvas audzējiem;

Pēc dzirdes nerva neironomas neiroķirurģiskas operācijas:

• 0,5% pēcoperācijas mirstība;
• 25% gadījumos sejas nerva komplikācijas;
• 26% citas pēcoperācijas komplikācijas;
• 3-4 gadu laikā neirinoma izveidojās no jauna;
• ir pacienti, kam dzīves laikā veiktas pat 3 - 4 galvas smadzeņu operācijas.

Slimības simptomi ir atkarīgi no audzēja izmēra un no novietojuma uz nerva. Biežākie simptomi ir:

• dzirdes defekts vai straujš dzirdes zudums, kas arī parasti ir pirmais simptoms, pēc kura pacienti griežas pie otorinolarangologa jeb dzirdes speciālista;
• apmēram 80% gadījumu pacienti dzird dažādus trokšņus - sīkšana, zvanīšanu vai dūkšanu;
• bieži konstatē reiboni, kas var izraisīt līdzsvara traucējumus vai nelabumu;
• dažkārt pacienti sūdzas par galvassāpēm, jo sevišķi izteikti no rītiem pēc pamošanās, kā arī klepojot;

Ja neirinoma izaugusi gana liela, tiek skarti un nospiesti arī pārējie sejas nervi;

• pacients var sūdzēties par sejas vienas puses tirpšanu vai pat nejūtīgumu, kā arī spogulī redzamas vizuālas sejas izmaiņas ar acs plakstiņa vai lūpu kaktiņa noslīdēšanu;
• atsevišķos gadījumos tiek konstatēti arī pārejoši redzes traucējumi vai rīšanas traucējumi, kas saistīti ar konkrēto nervu nospiešanu;
• ja audzēja izmēra dēļ tiek nospiests smadzeņu stumbrs, masas efekta un intrakraniālā spiediena pieaugšanas rezultātā galvassāpes var kļūt nepanesamas, kā arī var rasties smaga vemšana un dezorientācijas traucējumi.

Visbiežāk neironomas tiek konstatētas gadījumos, kad pacienti sūdzas par strauju dzirdes zudumu, reiboni vai galvassāpēm.  Lielākā iespēja saslimt pastāv gadījumos, ja ģimenē kādam no vecākiem vai vecvecākiem ir bijusi nerinoma vai neirofibromatoze.

Ja magnētiskās rezonanses izmeklējums veikts korekti, iespējams konstatēt pat 1-2mm izmēra audzējus, tomēr visbiežāk atrod audzējus, kuru izmērs pārsniedz 5mm diametrā. 

Diagnostikas ietvaros var tikt nozīmēti arī citi izmeklējumi:

• dzirdes funkcijas novērtējums jeb audiogramma;
• vestibulārā aparāta novērtējums jeb vestibulogramma vai 
• kombinēts izmeklējums (audio/vestibulogramma jeb VHIT izmeklējums).