Meningioma

• I pakāpes meningiomu ārstēšana var ietvert sekojošo:
  • aktīvā meningiomas novērošana - maza izmēra audzējiem bez neiroloģiskiem simptomiem;
  • operācija, lai izņemtu audzēju. Ja pēc operācijas paliek audzēja audi, tad indicēta pēcoperācijas staru terapija/radioķirurģija;
  • stereotaktiskā radioķirurģija audzējiem, kas mazāki par 3 cm diametrā;
  • staru terapija/radioķirurģija dziļi novietotiem audzējiem, kurus nevar izoperēt.
• II un III pakāpes meningiomu ārstē ar operāciju un staru terapiju.

Ne katrai konstatētai meningiomai ir nepieciešama tūlītēja ārstēšana.

Ja meningioma ir konstatēta DT vai MR kā gadījuma atradne un tā ir maza, bez klīniskiem simptomiem, šādā gadījumā ieteicams turpināt audzēja novērošanu, atkārtojot MR izmeklējumus ik pēc 6 mēnešiem.

Radioķirurģijas procedūru ar CyberKnife kā izvēles metodi var izmantot mazu, grūti sasniedzamu audzēju gadījumā, kā arī situācijās, ja neiroķirurģiska operācija pacientam atteikta medicīnisku iesmeslu dēļ. Bieži radioķirurģija ar tiek izmantota audzēja recidīvu apstarošanai, kā arī kombinācijā ar mikroķirurģisku operāciju gadījumus, ja audzēju nav iespējams pilnībā izoperēt tā novietojuma dēļ. Vairumā gadījumu radioķirurģija nodrošina augstu audzēja kontroli. Gana bieži, 2 gadu laikā pēc radioķirurģijas, tiek konstatēta audzēja masas sarukšana par 20-25%, salīdzinot ar stāvokli pirms manipulācijas. Neskatoties uz metodes efektivitāti un starojuma piegādes precizitāti, izmantojot dažādas radioķirurģijas iekārtas, rezultāti, kā arī blakusparādības pēc procedūras var būt atsķirīgas. Metodes lielākais trūkums - audzēja sarukšana ir pakāpeniska kā rezultātā, ja pirms radioķirurģijas procedūras pacientam ir audzēja izraisītas sūdzības, tad tās arī mazināsies pakāpeniski.

Lai iegūtu maksimālo efektu un pēc iespējas mazinātu audzēja kā arī radioķirurģijas izraisītās blaknes, svarīgi radioķirurģijas plānošanas sagatavošanā, izmantot modernākos diagnostiskos izmeklējumus: 3 Teslu magnētisko rezonansi un vismaz 64 slāņu datortomogrāfijas izmeklējumu, jo ar modernākajām radioķirurģijas iekārtām iespējams nodrošināt audzēja apstarošanu ar milimetra precizitāti.

Izvēles metode - neiroķirurģiska jeb mikroķirurģiska operācija parasti tiek izmantota, ja audzēja izmēra dēļ:

• tiek nospiests smadzeņu stumbrs;
• izteikts audzēja masas efekts;
• pieaug intrakraniālais spiediens;
• un/ vai pieaugošas sūdzības, kuras kļūst nepanesamas.

Mērķis ir audzēja pilnīga vai daļēja izņemšana, pie nosacījuma, ja audzējs ir virspusējs vai ķirurģiski pieejams un izdalāms bez papildus neiroloģiska defekta.

Salīdzinot ar pagājušā gadsimta sakumā veiktajām neiroķirurģiskajām operācijām, pacientu mirstība no šādām manipulācijām mazinājusies no 80% uz 2%, tomēr operācijas rezultātā joprojām jārēķinās ar salīdzinoši smagām pēcoperācijas komplikācijām:

• blakus esošo normālo smadzeņu audu bojājumi, asiņošana un paaugstināts infekciju risks, kā arī paaugstināts tromboembolijas risks;
• likvora jeb smadzeņu škidruma krāšanās operētajā zonā, meningīts, cerebrospinālā šķidruma atteces traucējumi;
• apmēram 20%  gadījumu var rasties krampji, pat ja tādi pirms tam nav bijuši;
• bieži pēc operācijas attīstās neiroloģisks defekts, piemēram, muskuļu vājums, runas problēmas vai koordinācijas grūtības. Šie simptomi ir atkarīgi no audzēja atrašanās vietas, taču ar laiku šie simptomi var izzust.

Ja meningiomai blakus esošajos audos konstatēta tūska, bieži pirms operācijas vai radioķirurģijas tiek nozīmēti medikamenti ar mērķi mazināt smadzeņu tūsku. Parasti prettūskas medikamenti jālieto ilgāku laiku arī pēc ārstēšanas.

Robotizēta radioķirurģija ar CyberKnife M6 ir efektīva, droša un klīniskajos pētījumos pierādīta metode - zināma vairāk kā 15 gadus.

Sagaidāmie terapeitiskie rezultāti tiek balstīti uz kvalitatīviem klīniskajiem pētījumiem, efektivitāte pierādīta novērojot pacientus jau vairāk kā 15 gadus;

97% gadījumu, ārstējot meningiomas ar CyberKnife, sagaidāma audzēja augšanas apturēšana vai sarukšana par 20-25% nākamo 2 gadu laikā pēc ārstēšanas;

Ārstējot ar CyberKnife neliela un vidēja izmēra meningiomas, pēc terapijas nav nepieciešama ilgstoša atlabšana un rehabilitācija, blakusparādības parasti nav smagākas par audzēja paša izraisītājām un ir kontrolējamas ar atbilstošu medikamentozu terapiju.

Meningiomas augšana tiek apturēta bez ķirurģiskas iejaukšanās, bez sāpēm, bez rehabilitācijas nepieciešamības, ar milimetra precizitāti, maksimālu cilvēciskās kļūdas riska novēršanu un minimālu blakusparādību risku.

Audzējam tiek pievadīts starojums no vairākiem simtiem leņķu ar milimetra precizitāti, kas ļauj radioķirurģijas sistēmas lineārajam paātrinātājam CyberKnife^® M6 iedarboties precīzi uz slimības skartajiem audiem, samazinot kaitējumu apkārtējiem audiem līdz minimumam.

Robotizētas radioķirurģijas laikā pacients var gulēt un brīvi elpot. Iekārta pati fiksē pat minimālas pacienta kustības un pielāgojas tām. Pacienta drošībai procedūras laikā tiek lietota viegla termoplastiskā maska, kas parasti nerada nepatīkamas sajūtas un klaustrofobiju. Atšķirībā no citām radioķirurģijas metodēm, kā piemēram, izmantojot Gammaknife, pacientam nav nepieciešams stereotaktiskais rāmis vai ciešas fiksācijas maska, ko izmanto citās radioķirurģijas iekārtās.

Ja meningioma atklāta brīdī, kad tā jau dod nopietnas blakusparādības, tad robotizēto radioķirurģiju iespējams kombinēt ar mikroķirurģisku operāciju, samazinot audzēja masas ietekmi uz citām smadzeņu daļām ķirurģiski;

Ja pēc iepriekšējas operācijas pastāv recidīva risks vai arī audzēju nav bijis iespējams pilnībā izņemt, atlieku audus iespējams iznīcināt ar CyberKnife.

Lielākā daļa mūsu pacientu 2 gadus pēc CyberKnife radioķirurģijas vairs nejūt slimības simptomus un ir apmierināti ar izdarīto izvēli.

Radioķirurģija ar CyberKnife liek justies labāk, jo iznīcina audzēju ērtā un efektīvā veidā, neietekmējot dzīves kvalitāti.

Radioķirurģija ar CyberKnife ir ambulatora ārstēšanas metode. Pēc procedūras pabeigšanas Jūs tajā pašā dienā varēsiet doties mājās un jums nav jāpaliek slimnīcā.

Reālo slimības radīto izdevumu neprognozējamība var radīt neplānotus robus Jūsu budžetā: 

• diagnostikas gadījumā gaidīšana rindā uz kārtējo magnētisko rezonansi un neizpratne par slēdzienā rakstīto;
• neiroķirurģiska operācija var būt saistīta ar grūti prognozējamām pēcoperācijas aprūpes un rehabilitācijas izmaksām, kuras parasti netiek apmaksātas no valsts budžeta,
• neizpratne par ārsta honorāru,

Šīs ir lietas, kas rada stresu un aizkaitinājumu jau tā smagajā slimības periodā.

Mēs esam centušies izstrādāt mūsu pakalpojumu cenrādi tā, lai diagnostikas un terapijas izmaksas būtu saprotamas un viegli prognozējamas.

Ja Jums tomēr rodas jautājums par iespējāmām izmaksām, lūdzu jautājiet to mūsu klientu konsultantiem.

 Šeit iespējams iepazīties ar mūsu klīnikas pakalpojumu cenrādi.

Ir vairāk nekā 40 dažāda veida audzēju, kas lokalizējas galvas un muguras smadzenēs. Atkarībā no audzēja agresivitātes pakāpes tos dala divās grupās:

• labdabīgi audzēji (I un II anaplāzijas pakāpes audzēji)
• ļaundabīgi audzēji (III un IV anaplāzijas pakāpes audzēji)

Labdabīgi audzēji aug lēni, gadiem ilgi, un reti izplatās ārpus to audu robežām, no kuriem tie veidojas (piem. meningiomas, hipofīzes adenomas, švannomas).

Ļaundabīgi audzēji, atsķirībā no labdabīgiem, aug ātri, progresīvi un parasti infiltrē citu audu struktūras, kā arī var izplatīties uz citām galvas vai muguras smadzeņu daļām. Visizplatītākie audzēji ir anaplastiskas astrocitomas, oligodendrogliomas, glioblastomas un jauktas struktūras gliomas.

Audzējus, kas sākas smadzenēs, sauc par primārajiem smadzeņu audzējiem. Galvenie smadzeņu audzēji var izplatīties uz citām smadzeņu daļām vai mugurkaulu, bet viņi reti izplatās uz citām ķermeņa daļām.

Primārie galvas smadzeņu audzēji biežumā samazināšanas secībā:

• Anaplastiskās astrocitomas un glioblastomas (38% no visiem primāriem galvas smadzeņu audzējiem)
• Meningiomas (27% no visiem primāriem galvas smadzeņu audzējiem)
• Hipofīzes audzēji
• Švannomas
• Galvas smadzeņu limfomas
• Oligodendrogliomas
• Ependimomas
• Zemas anaplāzijas pakāpes astrocitomas
• Medulloblastomas

Audzējs, kas sākas citā ķermeņa daļā un izplatās smadzenēs, sauc par metastātisku (sekundāru) smadzeņu audzēju. Metastātiskie smadzeņu audzēji ir biežāk sastopāmi, nekā primārie smadzeņu audzēji. Līdz pusei metastātisku smadzeņu audzēju cēlonis ir plaušu vēzis. Bet bieži izplatās galvas smadzenēs melanoma, krūts vēzis, resnās zarnas vēzis, nieru vēzis, nazofaringeālais vēzis un citi.

Meningioma ir lēni augošs, pārsvarā labdabīgs audzējs, kas veidojas no galvas un muguras smadzeņu apvalku šūnām. Meningiomas ir sastopamas gana bieži, tās sastāda ceturto daļu no visiem primāriem smadzeņu audzējiem. Bieži meningiomas aug starp galvas smadzenēm un galvaskausa kauliem, kā arī starp abām smadzeņu puslodēm. 90-95% gadījumu meningiomas ir labdabīgas, 5 - 7% gadījumu tās var būt atipiskas, bet 1- 2% gadījumu ļaundabīgas. Muguras smadzeņu meningiomas sastopamas ne biežāk 10-12% gadījumu no visām meningiomām. Iespēja saslimt ar meningiomu pieaug ar vecumu, sasniedzot maksimumu 60-70 gadu vecumā, bet var attīstīties arī gados jaunākiem pacientiem.

Etioloģija- riska faktori, kas bieži asociējas ar meningiomas attīstību:

• neirofibromatoze 2. tipa;
• ilgā laikā lietota hormonāli aizvietojoša terapija sievietēm menopauzē (audzējs divreiz biežāk sastopams sievietēm, nekā vīriešiem);
• bērnībā saņemta staru terapija.

Meningiomas epidemioloģija:

• atklāj sākot no 45 līdz 80+, visbiežāk 53 gadu vecumā;
• konstatē vidēji 3-4 vīriešiem un 9-13 sievietēm uz 100 tūkst. iedzīvotāju;
• 20-30% no visiem primāriem galvas audzējiem;
• visbiežākais labdabīgs centrālas nervu sistēmas audzējs;
• 1/3 pacientu ir neiroloģiska simptomātika pirms operācijas (galvas sāpes, reiboņi, redzes, kognitīvo spēju, motorikas un runas traucējumi).

Meningiomu klasifikācija (PVO klasifikācija):

• I pakāpes labdabīga meningioma (90-95%);
• II pakāpes atipiska meningioma (5-7%);
• III pakāpes anaplastiska/ maligna meningioma (1-2%).

Prognoze:

• parasti ir ļoti laba, bet atšķiras atkarībā no audzēja histoloģijas un terapijas;
• 5-gadu dzīvildze pacientiem ar I pakāpes meningiomu >90%, ar III pakāpes - 50-60%;
• audzēja lokāla kontrole >95% labdabīgām meningiomām (slimības stabilizācija).

Pēc meningiomas neiroķirurģiskas operācijas:

• 2% pēcoperācijas mirstība, 9,5% mirstība pēc 5 gadiem;
• 10 gadu slimības lokāla recidīva biežums pēc radikālas operācijas - 9%, pēc neradikālas - 40%;
• iespējams neiroloģisks defekts, paaugstināts infekciju risks.

• Meningiomas audzēji parasti aug uz “iekšpusi”, tādēļ tās rada spiedienu jeb kompresiju uz galvas vai muguras smadzenēm, kā arī deformāciju. Kompresija var būt par cēloni galvassāpēm, redzes traucējumiem,līdzsvara traucējumiem,reiboņiem, krampjiem, pat epilepsijai (viss ir atkarīgs, kurā smadzeņu daļā meningioma atrodas);
• Simptomi var atšķirties atkarībā no audzēja lieluma un atrašanās vietas, kā, piemēram, redzes vai ožas un līdzsvara traucējumi var būt saistīti ar meningiomas spiedienu uz tuvumā esošajiem nerviem. Ja audzējs atrodas mugurkaula kanālā, tas var nospiest muguras smadzenes, radot kāju vai roku vājumu un jušanas izmaiņas;
• Ja meningiomas dēļ tiek nospiests smadzeņu stumbrs, masas efekta un intrakraniālā spiediena pieaugšanas rezultātā galvassāpes var kļūt nepanesamas, kā arī var rasties smaga vemšana un dezorientācijas traucējumi;
• Pacientiem var būt runas vai personības, garastāvokļa, koncentrēšanās spējas vai uzvedības izmaiņas.

Visbiežāk meningiomas tiek konstatētas gadījumos, kad pacienti sūdzas par galvassāpēm vai redzes traucējumiem, kā arī nejauši - gadījumos, ja magnētiskās rezonanses izmeklējums veikts diagnostiskos nolūkos. Ja magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējums veikts korekti, iespējams konstatēt pat 2-5mm izmēra audzējus, tomēr visbiežāk atrod audzējus, kuru izmērs pārsniedz 5mm diametru. Meningiomas ir viegli vizualizēt ar MR (ar kontrastvielu), tomēr, ja situācija nav skaidra, var tikt nozīmētas arī citas diagnostikas metodes: datortomogrāfija, pozitronu emisijas tomogrāfija (PET/CT).

https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/meningioma/symptoms-causes/syc-20355643

http://neurosurgery.ucla.edu/meningioma-brain-tumor

https://www.uptodate.com/contents/meningioma-beyond-the-basics

https://www.cancer.net/cancer-types/meningioma/coping-with-treatment

https://www.cyber-knife.net/en/treatment/indication/meningioma.html

http://www.cyberknife.com/treatment/radiation-therapy/brain%20tumor

Igors Aksiks. Meningeoma. http://www.neurosurgeon.lv/?p=49