Diagnoze “audzējs” vairs nenozīmē drīzu nāvi

Lai gan līdz šim ļaundabīgs audzējs daudziem no mums ir asociējies ar iespējamu letālu iznākumu, mūsdienās šāda diagnoze vairs nenozīmē neizbēgami drīzu nāvi.

Pēdējo gadu laikā kā ļaundabīgu, tā arī labdabīgu audzēju diagnostika un to ārstēšana visā pasaulē ir ļoti strauji attīstījusies, mūsdienīgās ārstēšanas metodes ir kļuvušas efektīvākas un pieejamākas.

Kādas audzēju diagnostikas un ārstēšanas metodes ir pieejamas pasaulē, un   Latvijā?

Nepārprotami ļaundabīgs audzējs ir smaga slimība, bet mūsdienās vairs ne pilnīgi neārstējama slimība. Vairāk nekā puse no jauna diagnosticēto vēža pacientu pasaulē tiek izārstēti, pielietojot dažādas modernas ārstniecības metodes un tehnoloģijas. Katru gadu simtiem, tūkstošiem pacientu atgriežas ierastajā dzīves ritmā. Saskaņā ar Amerikas Vēža asociācijas datiem, divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados izdzīvoja mazāk nekā puse no pacientiem, kuriem tika diagnosticēts vēzis, savukārt no 2004. līdz 2010. izdzīvojušo pacientu skaits ir sasniedzis divas trešdaļas jeb 68%, kam vēzis diagnosticēts pirms pieciem gadiem. Jāatzīmē, ka pacientiem ar dažām vēža formām izdzīvošanas procents ir ļoti pat ļoti augsts – 99%.

Ir jāatceras, ka sastopami ļoti daudz ļaundabīgu un labdabīgu audzēju veidi, tai skaitā tādi, kas ļoti grūti padodas ārstēšanai. Tomēr, pateicoties straujai diagnostikas un vēža ārstniecības metožu attīstībai, ir iespējams diagnosticēt un ārstēt agrīnās stadijās tādus ļaundabīgo audzēju formas, kas iepriekš pacientiem nozīmēja drīzu nāvi. Šo diagnožu vidū ietilpst, piemēram, dažādi leikēmiju paveidi, Hodžkina limfoma, melanoma, krūts un sēklinieku vēzis. Atklājot šīs vēža formas agrīnā stadijā, pacientu piecu gadu dzīvildze ir sasniegusi gandrīz 85% gadījumu.

Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgs, Latvijas Neiroķirurgu biedrības valdes priekšsēdētājs, Dr.med. Kaspars Auslands, kura ikdienas ārsta prakse ir saistīta arī ar neiro onkoloģiskajiem pacientiem, skaidro to, ka diagnoze: “ ļaundabīgs smadzeņu audzējs” vai citu orgānu vēža metastāzes galvas smadzenēs nenozīmē vairs drīzu un neizbēgamu nāvi. Pat gadījumos, kad to nav bijis iespējams pilnībā izārstēt, tā izpausmes sekmīgi un ilglaicīgi tika kontrolētas: “Lai gan joprojām nav atrasts veids, kā varētu pilnībā izārstēt primāru smadzeņu vēzi vai citu orgānu vēža metastāzes galvas smadzenēs, mūsdienās pasaulē un arī Latvijā, pielietojot adekvātu un pareizu ārstēšanu, ir labas iespējas nodrošināt neiroonkoloģiskiem pacientiem pietiekami ilgu dzīvildzi un saglabāt dzīves kvalitāti. Pretējā gadījumā, nepielietojot nekāda veida ārstēšanu, paredzamā dzīvildze šiem pacientiem ir dažu mēnešu jautājums.”

Nepārprotami, ļaundabīgu audzēju vai metastāžu gadījumi smadzenēs nav pārāk optimistiski, salīdzinājumā ar citām vēža formām, tomēr, saskaņā ar Amerikas Vēža asociācijas datiem, pēdējās desmitgades laikā pacientu vidējā dzīvildze arī šādos gadījumos ir ievērojami pieaugusi līdz pat divām, trim reizēm.

Kādas audzēju diagnostikas metodes ir pieejamas Latvijā?

Latvijas vadošie medicīnas speciālisti uzsver, ka radikālai audzēju ārstēšanai nozīmīgs priekšnoteikums ir maksimāli savlaicīga audzēja diagnostika – jo agrīnākā stadijā audzēju atklāj,, jo mazāks audzējs apjomā, jo radikālāk to var ārstēt . Pasaulē pašlaik pielietotās modernās diagnostikas un ārstniecības metodes ir ieviestas arī Latvijā, pēdējā desmitgadē ievērojami uzlabojot situāciju onkoloģisko slimību ārstēšanā, piemēram, praksē izdevies ieviest vienlaicīgu ķīmij-staru terapiju plakanšūnu galvas-kakla audzēju ārstēšanā, ar piebildi, ja pacientam ir indikācijas minētajai terapijai. Pirms astoņiem gadiem šīs lokalizācijas audzējus ārstēja tikai ar operatīvu un/vai staru terapiju.

Saslimstība ar ļaundabīgajām slimībām Latvijā 2014.gadā saglabājās nemainīgi augsta. Saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centra datiem, tie ir 11 412 jauni saslimšanas gadījumi (2013.gadā –11 567). Kopumā Latvijā uzskaitē esošo onkoloģisko pacientu skaits 2014.gadā bija 77 822 pacienti.

Latvijas Terapeitiskās radioloģijas asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Onkoloģijas centra staru terapijas virsārste Dace Saukuma skaidro, ka diagnostiskie izmeklējumi onkoloģijā ir ļoti būtiski: “Runājot par diagnostiskajiem izmeklējumiem, onkoloģijā tie ir ļoti svarīgi. Latvijā diagnostikas iespējas ir ļoti labas – aparatūra ir kvalitatīva, pieejama un pietiekamā daudzumā, bet traucē rindas saistībā ar valsts finansējumu un kvotām. Lai pareizi un veiksmīgi ārstētu pacientu, nepieciešams nosacīti svaigs diagnostiskais izmeklējums. Piemēram, nozīmējot pacientam radioķirurģisko vai stereotaktisko ārstēšanu, šis izmeklējums būtu vēlams ne vecāks par mēnesi. Citur pasaulē atzīst pēdējās nedēļas laikā veiktu magnētisko rezonansi. Latvijā, ja pacients var atļauties maksas diagnostiku, process notiek raiti un ārstēšana tiek uzsākta nekavējoties.”

Vienīgā audzēju diagnostikas metode, kāda Latvijā šobrīd vēl nav pieejama, ir pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) izmeklējums. Ja datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumos diagnosticē audzēja anatomiskos izmērus un tā lokalizāciju, tad ar PET diagnostiku ir iespējams iegūt informāciju par šūnu veidojuma funkcionālo dabu – vai tās ir aktīvas, neaktīvas, dzīvas, nedzīvas. “Šādā veidā var diagnosticēt slimības daudz agrākā stadijā, nekā veicot klasiskos diagnostiskos izmeklējumus piemēram, rentgenizmeklējumus, datortomogrāfijas un pat magnētiskās rezonanses izmeklējumus. Ir bijuši gadījumi, kad, veicot magnētiskās rezonanses izmeklējumu, konkrētajā zonā neko neatrod, bet, veicot pozitronu emisijas tomogrāfiju, var redzēt, ka slimās šūnas krāj izmeklēšanā pielietoto radioaktīvo preparātu. Līdz ar to var noteikt slimo šūnu aktivitāti. Veicot PET izmeklējumu audzēju iespējams noteikt daudz agrīnāk, pirms redzam izmaiņas, piemēram, magnētiskās rezonanses izmeklējumā,” atzīmē D.Saukuma.

Onkoloģijas nozarē labā ziņa ir tāda, ka no 2016. gada šāda PET diagnostika būs pieejama pacietiem arī Latvijā. Jau nākamā gada sākumā Rīgā tiks atklāts Nukleārās Medicīnas centrs (NMC), kas būs modernākais šāda veida diagnostikas un klīnisko pētījumu centrs visā Baltijā. “NMC izveides mērķis ir nodrošināt onkoloģisko slimību diagnostiku Latvijā tādā pašā kvalitātē, kā attīstītajās Eiropas un pasaules valstīs, kā arī veikt diagnostikai nepieciešamo ražošanu un eksportu uz citu valstu medicīnas centriem,” skaidro SIA “Nukleārās medicīnas centrs” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

NMC galvenā specializācija būs precīza vēža un sirds slimību diagnostika to agrīnajās stadijās, pielietojot īsu brīdi dzīvojošus radionuklīdus. Šādas diagnostikas pieejamība Latvijā noteikti būs liels papildinājums vēža radikālā ārstēšanā, jo, ja tradicionālie diagnostikas veidi sniedz informāciju par kādu konkrētu ķermeņa daļu, tad ar PET diagnostikas palīdzību iegūst informāciju par norisēm un izmaiņām visā ķermenī, ļaujot uzsākt ārstēšanu ļoti agrīnā stadijā.

Jaunākās un modernākās vēža ārstēšanas metodes tagad arī Latvijā

Labdabīgu un ļaundabīgu audzēju ārstēšanai Latvijā tagad ir pieejamas metodes, kuras ir salīdzināmas ar Eiropas Savienības, ASV un citu attīstīto valstu medicīnas iespējām. Protams, vislabākā situācija ir Rīgā, kur pieejams plašākais ārstēšanas iespēju klāsts – gan ķirurģija, gan ķīmijterapija, gan staru terapija, lai gan audzējus ārstē arī reģionālajās slimnīcās, piemēram, Liepājā un Daugavpilī. Skaidrojot atšķirības, īpaši staru terapijā, Dr. Dace Saukuma stāsta, ka tās galvenokārt ir saistītas ar pieejamo aparatūru: “Staru terapija Latvijā ir pieejama četrās slimnīcās. Rīgā, Latvijas Onkoloģijas centrā ir vismodernākā – 2009. gadā uzstādīta aparatūra un plašākās iespējas. Citās slimnīcās situācija atšķiras un tādas modernās tehnoloģijas kā stereotaktiskā staru terapija vai radioķirurģija reģionālajās slimnīcās pagaidām vēl nav pieejama. Tomēr arī reģionos, piemēram, Liepājā un Daugavpilī ir iespējams veikt ārstēšanu – tas gan ir atkarīgs no ārstu kompetences un no tā, kā medicīnas fiziķi un tehniskie darbinieki spēj saplānot staru plānus ar viņu rīcībā esošajām iekārtām. Iespējas viennozīmīgi pastāv.”

Lai gan staru terapijas aizsākumi meklējami pagājušajā gadsimtā, tā joprojām tiek uzskatīta par ļoti perspektīvu vēža ārstēšanas metodi, ar tās palīdzību ir iespējams radikāli cīnīties pret audzējiem grūti sasniedzamās vietās, kur diemžēl ar ķirurģisku operāciju nav iespējams piekļūt. “Vislabākie ārstēšanas rezultāti ir gadījumos, ja primāru smadzeņu audzēju vai metastāzi ir iespējams izņemt pilnībā, neradot pēcoperācijas periodā neiroloģiska rakstura bojājumus, kā, piemēram, runas vai uztveres problēmas, kustību traucējumus vai citus simptomus. Diemžēl tas ne vienmēr ir iespējams, jo bieži ir sastopami veidojumi, kas atrodas dziļās, ķirurģiski grūti aizsniedzamās vietās, funkcionāli svarīgās zonās, vai arī, kā tas var būt daudzu metastāžu gadījumā, to ir daudz un operācijas laikā visus metastāžu mezglus nav iespējams izņemt – paliek kāda daļa, kas ar laiku var sāk augt un radīt simptomus. Šādos gadījumos radioķirurģija ir tā, kas dod iespēju audzēju sekmīgi kontrolēt bez operatīvas terapijas. Tāpēc pirms jebkuras iejaukšanās ļoti svarīgi ir veikt adekvātu plānošanu, paredzot dažādu ārstēšanas metožu pielietošanu, kuru mērķis ir pēc iespējas labākā rezultāta sasniegšana, saglabājot pacientu dzīves kvalitāti. Parasti tas ir multidisciplinārs ārstu konsīlijs, kas nosaka, kāda būtu vislabākā taktika katrā noteiktā gadījumā, ” paskaidro neiroķirurgs Kaspars Auslands.

Jaunumi Latvijā ir gaidāmi arī staru terapijā jeb radioķirurģijā – jau šī gada nogalē Siguldas slimnīcā tiks atklātsStereotaktiskās radioķirurģijas centrs “Sigulda” (SRC), kur tiks nodrošināta onkoloģisku un neonkoloģisku (labdabīgu) audzēju ārstēšana ar mūsdienīgākostereotaktiskās radioķirurģijas tehnoloģiju CyberKnife®. Tā ir neinvazīva ārstēšanas metode pacientiem, kuriem ķirurģisku ārstēšanu operāciju nav iespējams veikt blakus saslimšanu un veidojuma anatomiskās lokalizācijas dēļ. CyberKnife® metodes priekšrocība ir tāda, ka ārstēšana notiek tikai dažu seansu laikā, nav nepieciešama pacienta uzturēšanās slimnīcā, jo ārstēšana notiek ambulatori. Turklāt pēc šādas ārstēšanas parasti tiek novērots ievērojami mazāk komplikāciju, un dzīves kvalitātes rādītāji ir krietni augstāki, nekā ķirurģiskas iejaukšanās gadījumā.

cyberknife-sigulda

  • Dalīties

2018 - © Consilium Veritas