Pieteikties konsultācijai
Pieteikties konsultācijai
Pieteikties konsultācijai

CyberKnife Sigulda 5 gadi un 500 ārstēti pacienti

Par Stereotaktiskās Radioķirurģijas centra "Sigulda" dibināšanu, darbības rezultātiem un nozīmi

2015. gada novembrī tika atklāts Stereotaktiskās Radioķirurģijas centrs "Sigulda". Ir pagājuši 5 gadi kopš laika, kad arī Latvijā pacientiem ir pieejama Baltijas valstīs vienīgā CyberKnife tehnoloģija labdabīgu un ļaundabīgu audzēju ārstēšanai.

Par Stereotaktiskās Radioķirurģijas centra "Sigulda" dibināšanu, darbības rezultātiem un nozīmi izsakās:

  • Dēvijs Zīvers, Stereotaktiskā Radioķirurģijas centra “Sigulda" akcionārs,
  • Uģis Mitrevics, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs,
  • Valdis Siļķe, Siguldas slimnīcas vadītājs,
  • Māris Skromanis, “SRC Sigulda” vadītājs,
  • Igors Aksiks, asociētais profesors, neiroķirurgs, vertebrologs,
  • Alvis Laukmanis, ārsts urologs, “Uro” klīnikas vadītājs,
  • Māris Rēvalds, “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs.

Dēvijs Zīvers:

“Pirms pieciem gadiem Radioķirurģijas centrs vēra vaļā durvis. Lēmums par centra izveidi radās ļoti vienkārši: mums ar biznesa partneriem ļoti patīk inovatīvas lietas, un tajā laikā ERAF ietvaros bija pieejams finansējums augstas pievienotās vērtības projektiem. Mums bija zināms resurss no savas puses, ko mēs varējām ieguldīt. Doma par šo projektu radās Polijā, kādā neformālā vietā, kur mēs brīvā atmosfērā diskutējām par to, kādā veidā mēs varētu apvienot mūsu un ERAF resursus, un radīt kaut ko tiešām noderīgu, ar augstu pievienoto vērtību.”

Uģis Mitrevics:

“Projekta attīstītāji kopā ar Siguldas slimnīcas vadītāju atnāca uz pašvaldību un teica, ka ir iespēja mēģināt piesaistīt finansējumu un investēt ļoti vērienīgā ieguldījumā medicīnā šeit, Siguldā. Pašvaldība bija gatava nākt pretī un ātri pieņemt lēmumu sadarbībai.”

Valdis Siļķe:

“Man bija diezgan viegli noticēt šai idejai, jo es par šo tehnoloģiju biju lietas kursā un sapratu, ko ar CyberKnife var izdarīt un sasniegt. Vienīgais jautājums bija par to, kurā vietā Siguldā to izvietot. Domājām, ka varbūt tas ir kādā citā vietā darāms nevis slimnīcas teritorijā, bet attīstītāji mani pārliecināja, ka tas ir nepieciešams tieši slimnīcā. No zemes un ēku nomas līguma brīža līdz pilnai centra atklāšanai pagāja precīzi divdesmit mēneši.”

Māris Skromanis:

“Tajā brīdī, kad es sāku šeit strādāt te bija tikai būvniecības bedre. Nepilna pusgada laikā vajadzēja uzbūvēt ēkas, novietot CyberKnife M6 iekārtu, palaist iekārtu darbībā, apmācīt komandu, dabūt visas atļaujas un vēl paspēt ārstēt pacientus, jo zināmā mērā to noteica arī līgums ar LIAA par to, ka saņemot Eiropas atbalstu ir jāiekļaujas noteiktos rāmjos. Tad laiks vienkārši “lidoja”! Pirmie divi gadi pagāja darot visu, lai iemācītos strādāt.”

Uģis Mitrevics:

“Jā, tas bija tāds nezināmais, bet ar piemēriem citur pasaulē! Es domāju, ka šādos brīžos, ja investori ir gatavi riskēt tik ļoti nozīmīgai investīcijai, tad tas risks pašvaldības pusē ir salīdzinoši mazs. Man prieks, ka šobrīd mēs varam runāt, ka ir piecu gadu jubileja!”

Radioķirurģijas centrs "Sigulda" ir unikāls projekts, kas sevī apvieno modernu robotizētu tehnoloģiju, profesionālu komandu, šauru specializāciju uz neiroķirurģiju un onkoloģiju, un augsta līmeņa servisu, kas vērsts uz pacientiem.

Dēvijs Zīvers:

“Lielākais gandarījums šobrīd ir tas, ka šo piecu gadu laikā mēs jau esam palīdzējuši vairāk kā 500 pacientiem. Strādājot ar Siguldas pašvaldību nevienu brīdi neradās sajūta, ka jāstrādā ar valsts iestādi. Viņi pret mums attiecas kā pret biznesa partneriem. Runājot par investīcijām, tikai pati iekārta, nerunājot par telpām un infrastruktūru, maksāja vairāk kā 5 miljonus eiro. Protams, ka mēs arī pašā sākumā rēķinājāmies, ka tas ir ilgtermiņa projekts ar neskaidru perspektīvu.”

Māris Skromanis:

“Faktiski mums pirmos gadus nācās ļoti daudz strādāt pie tā, lai vispār cilvēki saprastu, kas ir kibernazis, jeb CyberKnife. Lai ne tikai pacienti, bet arī ārsti saprastu ieguvumus ko dod šī metode.”

Igors Aksiks:

“Līdzko bija jau projekts par šo Radioķirurģijas centra izveidi, uzturēju kontaktus ar vadošajiem cilvēkiem, kas šo centru veidoja. Kaut arī es pats esmu neiroķirurgs, neizslēdzu citas metodes, īpaši, ja tās nāk par labu pacientam un tās var tikai viena otru papildināt. Nekādā gadījumā Kibernazis, jeb CyberKnife nekonkurē ar parasto neiroķirurģiju. Tā ir tikai viena palīg metode, vai arī pacienta izvēles metode, vai arī tā var būt pat vienīgā metode īpaši, ja mēs runājam par galvas smadzeņu audzējiem, jo tie lokalizējas ļoti dziļās smadzeņu struktūrās, kur ķirurģija vispār nav iespējama. Ar Kibernazi var arī operēt dažādus veidojumus, audzējus un asinsvadu veidojumus mugurkaulā. Tam ir neatsverama nozīme! Būtiski arī tas, ka Kibernazis var ārstēt arī tad, ja ir metastāzes. Tādā gadījumā tā ir praktiski vienīgā metode ar kuru var pacientam palīdzēt, un tas arī pierāda metodes nozīmi neskatoties uz to, ka tas atrodas privātās rokās.”

Alvis Laukmanis:

“Vienīgais ierobežojošais faktors ir izmaksas, jo no valsts puses netiek atbalstīta šī metode, taču citādi šī metode ļauj pacientam izmantot ļoti precīzu un ātru ārstēšanas metodi - ar mazām blaknēm, ar mazākiem blakus orgānu bojājumiem. Tas aizņem salīdzinoši mazāku ārstēšanas laiku salīdzinot ar citām ārstēšanas metodēm. Līdz ar to, pacientam tās ir ērtības, īpaši jau laiks ko tas iegūst, kā arī komforts, attieksme un precizitāte.”

Māris Skromanis:

“Protams, ka jāskatās uz jebkuru onkoloģisku saslimšanu kā uz kompleksu problēmas risinājumu un tajā mēs nevaram būt “atrauti”, vai “atdalīti” no kopējās ārstēšanas prakses. Mēs pēdējos gadus cītīgi strādājam pie tā, lai mēs būtu kā instruments, vai rīks, kas palīdz šo ārstēšanu padarīt aizvien labāku, un izpildām tikai to, ko mēs mākam vislabāk. Tas nenozīmē, ka kaut ko var “atdalīt”, vai “atraut” no ķirurģiskas ārstēšanas, vai klasiskās staru terapijas, vai tās pašas sistēmiskas ārstēšanas. Drīzāk ir tā, ka liekot šīs metodes kopā var iegūt daudzkārt labāku rezultātu. Ne tikai no efektivitātes viedokļa, bet arī no pacientu dzīves kvalitātes viedokļa.”

Igors Aksiks:

“Cik man ir bijusi saskare pēc tam ar pacientiem, pacienti ir apmierināti ar rezultātu un mēs arī redzam ārstu ziņojumus konferencēs, publikācijās, ka ir pozitīvi rezultāti. Un tie saskan ar starptautiskiem rezultātiem.”

Māris Rēvalds:

“Mums ir jāmācās domāt jaunās kategorijās, jo pacienta dzīvildze pēc radikālas ļaundabīgu audzēju ārstēšanas parasti tiek mērīta  piecu gadu nogrieznī. Ir ļoti svarīgi kā šie pieci gadi tiek nodzīvoti! Vai tie ir pieci gadi pēc kropļojošas operācijas, kuras laikā pacientam ir sagrauta dzīves kvalitāte un viņš dzīvo kā invalīds, vai varbūt šie pieci gadi tiek nodzīvoti cilvēka cienīgā veidā, ar visām saglabātām funkcijām, ar augstu dzīves kvalitāti. Iznākums mums visiem kādreiz būs viens, taču šī metode ļauj izārstēties pilnīgi un radikāli, un, ja gadījumā tomēr nē, tad pēc ārstēšanas periods ir absolūti atšķirīgs salīdzinoši ar citām metodēm.”

Visvaldis Bergmanis:

“2010. gadā man atklāja vēzi trešajā stadijā. Protams, devos uz Rīgu, Onkoloģijas centru. Saņēmu hormonu terapiju, PSA rādītāji samazinājās, taču pēc tam tie palielinājās… 2013.gadā veicu starošanu. Pēc starošanas rādītāji atkal pieauga….Es zināju, ka ir Kibernazis. Devos uz turieni. Tur cilvēki laipni, uzklausīja mani, arī starošanas laikā pret mani attieksme bija vienreizēji laba, un viņus interesēja kādi ir rezultāti pēc starošanas, kas man ir ļoti svarīgi… Redziet, es esmu dzīvs! Un Tas ir pats galvenais, jo, ja es nebūtu Siguldā bijis, tad ar mani tagad nerunātu.”

Iespēja ārstēt ļaundabīgus un labdabīgus audzējus bez sāpēm, bez ķirurģiskas iejaukšanās, minimāli ietekmējot veselos audus, bez palikšanas slimnīcā, bez rehabilitācijas nepieciešamības pēc terapijas, ar iespēju nepārtraukt ierasto dzīves ritmu ir katra pacienta sapnis. Trūkst tikai viena, bet būtiska sastāvdaļa - Valsts finansējums visiem pacientiem, kuriem nepieciešama ārstēšana.

Māris Skromanis:

“Ja runājam par tiem pacientiem, kas gribētu tikt ārstēti, tad protams šī kapacitāte netiek sasniegta ne Latvijā, ne ārvalstīs, jo daudz ko nosaka tieši nauda, kas jāmaksā. Jo, ja mēs mēram maksātspējīgo daļu, tad iespējams mums kapacitāte ir sasniegta, bet, ja mēs mēram to cilvēku daļu kuriem šī ir nepieciešamība, tad šai pacientu plūsmai būtu jābūt vismaz piecas reizes lielākai.”

Māris Rēvalds:

“Tā ir unikāla situācija, kad ir notikušas “jaudīgas” privātas investīcijas un valstij nav jātērē neviens cents modernas tehnoloģijas iegādei, ir jāmaksā tikai par šo pakalpojumu! Citos gadījumos notiek tā, ka valsts par daudziem miljoniem nopērk šīs iekārtas un pēc tam pilnībā finansē šo pakalpojumu. Saprotiet atšķirību?! Es noteikti izvēlētos tādu ceļu, ka es atrastu veidu kā finansēt šādas aktivitātes. Tās ir ārkārtīgi izdevīgas valstij, jo nav vajadzīgas starta investīcijas! Tas nozīmē, ka valstij nav jāmaksā “dubultā”, valsts maksā “vienreiz”!”

Šodien Radioķirurģijas centrs Sigulda ir ieņēmis savu vietu Latvijas medicīnas aprūpes pakalpojumu sniedzēju tirgū un nākotnē turpinās attīstību, lai Latvijas un ārvalstu pacientiem sniegtu kvalitatīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus medicīnas pakalpojumus.

Māris Skromanis:

“Ir skaidrs, ka klīnika un centrs ir vajadzīgs. To pierāda pacienti kuri “Covid” laikā pie mums ārstējas neskatoties uz visiem ierobežojumiem, atļaujām un testiem kas ir vajadzīgi. Viņi brauc un piesakās, ārstējas... Tā vien ir šī “mēraukla” tam, ka tas, ko mēs darām ir svarīgs.”

Dēvijs Zīvers:

“Nākotnes perspektīvā vēlamies palielināt pacientu plūsmu. Mums padomā ir arī dažas jaunas terapijas kuras mēs varētu uzsākt. Līdz ar to, strādāsim, skatīsimies un es domāju, būs labi!”

Uģis Mitrevics:

“Esmu gandarīts, ka mums Latvijā ir iespēja saņemt pašu labāko tajā brīdī, kad mēs “cīnāmies” par savu veselību, un tas novērtējums nevar būt mazs, un tas ir pats svarīgākais…”

  • Dalīties

2020 - © Consilium Veritas