Pieteikties konsultācijai
Pieteikties konsultācijai
Pieteikties konsultācijai

Atrastas metastāzes. Ko ar to darīt?

Audzēji ar metastāzēm un to ārstēšana ar Cyberknife

Pēdējā laikā ļaundabīgo audzēju diagnosticēšanas un ārstēšanas metodes ir strauji attīstījušās, un audzēju ārstēšana ir kļuvusi daudz efektīvāka un pieejamāka. Tomēr, par spīti veiktajai ārstēšanai un tam, ka sākotnējais audzējs ir izoperēts, iespējams, lokāli apstarots un saņemta arī ķīmijterapija, slimība atgriežas – parādās recidīvs vai metastāzes. Ko darīt šādā situācijā?

Uz mūsu jautājumiem atbild Siguldas slimnīcas Stereotaktiskās radioķirurģijas centra speciālisti: radiologs terapeits Māris Mežeckis un onkoloģe ķīmijterapeite Linda Jurginauska.

Māris Mežeckis

Radiologs terapeits

Māris Mežeckis

Linda Jurginauska - Cyberknife Sigulda

Onkoloģe ķīmijterapeite

Linda Jurginauska

– Cik bieži un kuru onkoloģisko saslimšanu gadījumā slimība tomēr mēdz atgriezties?

Linda Jurginauska: – Latvijā ap 20% pacientu jau sākotnēji tiek konstatēti audzēji ar metastāzēm jeb IV stadijā. Arī tiem, kam slimība konstatēta agrīni, 6–20% gadījumu atkarībā no audzēja veida pastāv iespēja, ka dzīves laikā slimība atgriezīsies.

Katrā ziņā, redzot pacientu, mēs uzreiz nevaram pateikt, vai slimība viņam atgriezīsies  vai ne, vai metastāzes parādīsies vai ne, taču mēs zinām riska faktorus. Tas atkarīgs arī no slimības stadijas. Piemēram, ja krūts vēzis bijis trešajā stadijā, pastāv lielāks risks, ka slimība atgriezīsies, bet, ja ir pirmā stadija, mēs varam ar lielāku ticamību paļauties, ka slimība vairs  neatgriezīsies.

Māris Mežeckis: – Mūsu klīnikā diemžēl bieži sastopamies ar situācijām, kad pēc iepriekšējas izvērstas radikālas ārstēšanas pacientiem no jauna vai atkārtoti konstatē metastāzes citās ķermeņa vietās. Jāpiemin, ka mūsu redzeslokā lielākoties nonāk tie pacienti, kam metastāzes jau plaši izplatījušās. Visbiežāk metastāžu perēkļi tiek konstatēti pēc atkārtotas diagnostikas, veicot izmeklējumus ar magnētisko rezonansi (MR), datortomogrāfiju (DT) vai pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET), vai arī pēc iepriekš nebijušu simptomu atrades. Piemēram, galvas sāpes, reibonis vai insultam līdzīga simptomātika var liecināt par iespējamām metastāzēm galvas smadzenēs; klepus – par atradi plaušās; aknu analīžu rādītāju izmaiņas, vēdera pūšanās vai dzelte – par metastāzēm aknās. Arī iepriekš nebijušas sāpes kaulos var liecināt par metastāzēm.

– Runājot par pacientu ārstēšanu Siguldā, kādas ir jūsu metodes priekšrocības?

Māris Mežeckis: – Vislabāk ar radioķirurģiju varam palīdzēt pacientiem ar oligo (atsevišķām) vai solitārām (vienu) metastāzēm, proti, ar vienu vai dažiem perēkļiem. Robotikas iekārta – CyberKnife M6, kas aprīkota ar radioaktīvus starus ražojošu komponenti, – ar lineāro paātrinātāju var no dažādiem punktiem efektīvi pievadīt audzējam vai citiem veidojumiem jonizējošo starojumu, tādējādi ārstējot gan primārus audzējus, gan metastāzes. Galvenā priekšrocība ir tāda, ka augstas intensitātes starojuma deva ar milimetra precizitāti tiek pievadīta bojātajiem audiem, panākot augstu efektivitāti. Tā faktiski iznīcina apstaroto perēkli, minimāli traumējot apkārt esošos veselos audus, un ir maz traumatiska pacientam. Tā nerada diskomfortu un ir samērā ātra. Parasti pietiek ar vienu līdz piecām ārstēšanas reizēm jeb frakcijām.

– Kad visefektīvāk ir izmantot tieši CyberKnife metodi?

Māris Mežeckis: – Radioķirurģija visefektīvākā ir tad, ja zināms, ka konstatētie vēža perēkļi ir vienīgie organismā. Labāka prognoze pacientam ir tad, ja atrod no viena līdz trim mestastāžu mezgliem. Visbiežāk šādu situāciju novērojam nieru audzēja un krūts vēža gadījumā, kas bieži dod metastāzes galvā, plaušās un aknās. Metastāzes bieži konstatē arī zarnu vēža un melanomas slimniekiem, kā arī prostatas audzēja gadījumā. Prostatas audzējam nereti konstatējam recidīvu prostatas ložā pēc iepriekšējas radikālas terapijas, bet atsevišķos gadījumos pie mums vēršas pacienti arī ar oligometastāzēm.

Linda Jurginauska: – Agrāk nieru vēzis un melanoma tika uzskatīti par nejutīgiem pret staru terapiju, tagad, pateicoties šādām ļoti efektīvām un jaudīgām iekārtām, pievadot audzēja perēklim lielu radiācijas devu, to iespējams iznīcināt. Būtisks ieguvums šādai atsevišķu mezglu iznīcināšanai ir iespēja pēc radioķirurģijas noteikt atbilstošu sistēmisku terapiju: ķīmijterapiju, mērķterapiju vai imūnterapiju.

Māris Mežeckis: – Jā. Kas vēl svarīgi! Pēdējā laikā kļuvis zināms, ka dažu audzēju ārstēšanā, kombinējot radioķirurģiju ar imūnterapiju, konstatēts savstarpēji papildinošs efekts, ko nodrošina šī kombinācija. Iemesls tam ir audzēja sabrukšanas produkti, kas rodas, iznīcinot audzēja perēkli ar jonizējošo starojumu. Pēc apstarošanas tas sabrūk, un asinsritē nonāk dažādi audzēja antigēni, kurus imūnsistēma savukārt atpazīst kā svešus organismam un pastiprināti sāk iznīcināt.

– Tomēr mūsu sabiedrībā valda negatīvs uzskats: ja pacientam tiek paziņots, ka ir atrastas metastāzes, diemžēl tas parasti ir stāsta skumjākais noslēgums. Vai ar mūsdienu ārstniecības metodēm mēs varam dot cerību?

Māris Mežeckis: – Faktiski jā. Attiecībā par CyberKnife ir skaidri pierādīts, ka, ar radioķirurģiju ārstējot metastāzes resnās zarnas, nieru, krūts un prostatas audzēja gadījumā, ir konstatējams papildu rezultāts dzīvildzei. Sevišķi, ja papildus ķīmijterapijai izmanto arī radioķirurģiju, lai iznīcinātu šos atsevišķos audzēju perēkļus citur organismā.

Kopš radioķirurģijas centra atvēršanas jau ārstēti vairāk nekā 200 pacientu, un to vidū ir daudzi gadījumi, kad kontroles datortomogrāfijās vai magnētiskās rezonanses izmeklējumā 3–9 mēnešus pēc ārstēšanas mēs redzam audzēja samazināšanos vai pilnīgu izzušanu.

Linda Jurginauska: – Lai gan radioķirurģija ar CyberKnife ir ļoti efektīva metode arī metastātisku audzēju ārstēšanā, tā tomēr audzēja mezglus ārstē tikai lokāli, proti, tur, kur audzējs tiek ārstēts, tas tiek iznīcināts, bet tur, kur starojums netiek pievadīts, ārstnieciska uzlabojuma lielākoties nav. Pacientiem, kam audzējs pēc sākotnējās klasiskās ārstēšanas ir progresējis, būtiski ir ne tikai iznīcināt no jauna radušos audzēja mezglus – metastāzes –, bet arī pēc šādas lokālas ārstēšanas noteikt, vai asinīs nav audzēja cirkulējošo šūnu, kas var iesēties jaunās ķermeņa vietās un radīt jaunas metastāzes, kā arī noteikt, kāda ir audzēja ģenētiskā struktūra – vai tas ir viendabīgs vai polimorfs (ar dažādu struktūru). Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad veikta atsevišķu ģenētisko faktoru analīze (KRAS, BRAF u. c.), tomēr, par spīti noteiktajai mērķterapijai, audzējs turpina progresēt. Faktiski šāda metode mums ļauj saprast audzēja dabu un noteikt to terapijas veidu, uz kuru tas reaģē.

Radioķirurģijas centrā Sigulda mēs izmantojam pasaulē modernākās metastātiska audzēja genoma testēšanas analīzes metodes, ko nodrošina Beļģijas Patoloģijas un ģenētikas institūtā lokalizētā audzēja genoma testēšanas laboratorija OncoDNA. Izmantojot OncoDEEP, OncoTrace un OncoSTRAT&GO testus, no audzēja audu gabaliņa, invadēta limfmezgla vai asins paraugu materiāla iespējams izanalizēt vairāk nekā 120 potenciāli patoloģiskas gēna mutācijas, tādējādi ļaujot mums saprast, kāda ir audzēja ģenētiskā struktūra. Ko tas mums dod?

Ja mēs varam uzzināt, no kā veidotas audzēja šūnas un uz ko tas reaģē, tad varam lietot zāles, kas dod reālu rezultātu, un nelietot tās, kas būtu lietojamas atbilstoši terapijas standartiem, taču šajā konkrētajā gadījumā uzlabojumu nedotu vai, vēl sliktāk, dotu tikai toksicitāti. Speciālistam ar zināšanām audzēja ģenētiskā testēšana palīdz precīzi izvēlēties sistēmiskās ārstēšanas tālāko metodi – ķīmijterapiju, mērķterapiju vai imūnterapiju.

Izmantojot OncoSELECT testu, krūts vēža, zarnu un plaušu vēža gadījumā tikpat svarīgi būtu veikt šādu audzēja paraugu testēšanu arī pirms pirmās ķīmijterapijas vai situācijās, kad nav iespējams veikt biopsiju. Ja mēs jau sākotnēji zinātu, uz ko reaģē audzēja šūnas un kurš ķīmijterapijas preparāts būs efektīvs, bet no kura sagaidāma toksicitāte, tas, iespējams, palīdzētu novērst potenciālo recidīva un metastāžu risku, kā arī mazinātu nelietderīgu medikamentu lietošanu.

Ja jums ir konstatēta slimības progresija vai atklātas atsevišķas metastāzes, piesakieties uz konsultāciju!

Konsultācijas laikā iespējams saprast slimības līdzšinējo gaitu, kā arī saņemt padomu par audzēja genoma testēšanas metodēm un sakārtot slimības tālāko ārstēšanu, izmantojot personalizēti atlasītus modernākos ķīmijterapijas un mērķterapijas medikamentus.

Galvenie ieguvumi, izmantojot CyberKnife robotizētās radioķirurģijas metodi primāra un metastātiska vēža gadījumā:

  • iespēja veikt lokālu audzēja perēkļa iznīcināšanu bez ķirurģiskas iejaukšanās neatkarīgi no tā lokalizācijas vietas;
  • iespēja ilgstoši kontrolēt slimības gaitu, kombinējot radioķirurģiju ar modernu diagnostiku un sistēmisku terapiju;
  • iespēja maksimāli ilgi saglabāt darbaspējas un komfortablu dzīves kvalitāti.
  • Dalīties

2018 - © Consilium Veritas