Pieteikties konsultācijai
Pieteikties konsultācijai
Pieteikties konsultācijai

Vēža metastāzes galvā

Cilvēkiem, kuriem ir konstatētas vēža metastāzes, šodien ir pieejamas vairākas efektīvas ārstēšanas iespējas. Pareizās ārstniecības metodes izvēle ir atkarīga no katras individuālās situācijas. Lai nozīmētu Jums efektīvāko un drošāko ārstēšanas metodi mūsu speciālistiem, jāizvērtē slimības stadija un izplatība, audzēja agresivitātes pakāpe, iepriekš veiktā izmeklēšana un ārstēšana.

Radioķirurģijas centrs Sigulda piedāvā audzēju metastāžu ārstēšanu ar pēdējās paaudzes robotu CyberKnife M6. Ar šo radioķirurģijas metodi metastāzes ārstē bez operācijas, anestēzijas un asins zudumiem.

Galvas audzēju ārstēšana ar CyberKnife® M6. Soli pa solim.

Kā mēs varam palīdzēt, ja jums konstatētas metastāzes galvas smadzenēs?

  • pēc Radioķiruģijas centra izveidošanas (2015. gadā), pie mums ir pieejama pasaulē modernākā galvas smadzeņu metastāžu ārstēšanas metode ar Cyberknife® M6 robotizēto radioķirurģijas sistēmu;
  • CyberKnife radioķirurģija nodrošina 87-95% lokālā perēkļa kontroli, kā arī minimālas blakusparādības;
  • mūsu komandā darbojas pieredzējuši, augsti kvalificēti speciālisti (neirologs, neiroķirurgs, neiro radiologs - diagnosts, radiologs - terapeits un onkologs-ķīmijterapeits, medicīnas fiziķis, radiologu-asistents ), kuri specializējušies galvas metastāžu diagnostikā un ārstēšanā;
  • katrs individuālais gadījums tiek izvērtēts speciālistu komandā - ārstu speciālistu konsīlija ietvaros;
  • mūsu klientiem ir pieejamas modernākās galvas audzēju diagnostikas metodes, piemēram, 3 Teslu MR izmeklējums, 64 slāņu DT izmeklējums, PET/CT izmeklējums;
  • mūsu speciālisti labi pārzina galvas smadzeņu metastāžu ārstēšanas metodes un uzkrājuši vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi to ārstēšanā;
  • mūsu speciālisti strādā atbilstoši profesionālo asociāciju vadlīnijām, izmantojot jaunāko klīnisko pētījumu un Eiropas vadošo klīniku speciālistu pieredzi, pēc īpaši izstrādāta galvas smadzeņu metastāžu ārstēšanas protokola;
  • divu gadu laikā ārstēto pacientu rezultāti pilnībā atbilst Eiropas vadošo CyberKnife centru rezultātiem, gan efektivitātes, gan drošības ziņā;
  • mūsu speciālistu galvenais uzdevums piedāvāt Jūsu gadījumam atbilstošāko diagnostikas un ārstēšanas metodi. Jautājiet un mūsu speciālisti Jums palīdzes izprast Jūsu situāciju un piemeklēt labāko risinājumu atbilstoši Jūsu gadījumam.

Vēža metastāžu galvā ārstēšana ar CyberKnife - pirms un pēc 2 gadiem

Pacientu atsauksmes un ārstēšanas rezultāti

Vēža metastāžu ārstēšanas metodes

Sākotnējā audzēja morfoloģiskais tips un metastāžu lokalizācija nosaka ārstēšanas metodes izvēli. Šobrīd pieejamās galvas smadzeņu metastāžu ārstēšanas iespējas ir:

  • neiroķirurģiska rezekcija;
  • stereotaktiska radioķirurģija (SRS);
  • visu galvas smadzeņu apstarošana (WBRT);
  • ķīmijterapija/mērķterapija;
  • simptomātiska terapija, lietojot smadzeņu tūsku mazinošus līdzekļus.
Neiroķirurģiska rezekcija

Pirmie ziņojumi ar optimistiskiem rezultātiem ķirurģiski ārstētiem pacientiem ar metastāzem galvas smadzenēs ir, sākot no 1933. gada. Tomēr tikai pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, attīstoties mūsdienīgām vizuālās diagnostikas tehnoloģijām – datortomogrāfijai un magnētiskajai rezonansei –, cerebrālu metastāžu ķirurģiska ārstēšana ieguva plašāku pielietojumu. Laika posmā līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem tikai dažos pētījumos tika ziņots par iespējamu operatīvās terapijas efektivitāti, tomēr iegūtajiem rezultātiem bija raksturīga īsa vidējā dzīvildze (līdz 6 mēnešiem) un augsta pēcoperācijas mirstība (10–40 %). Izmantojot mūsdienīgu neiroķirurģisku aprīkojumu, jau no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem galvas metastāžu pēcoperācijas mirstība nepārsniedz 3%.

Galvenais ķirurģiskas ārstēanas mērķis ir maksimāli radikāla visu audzēja audu rezekcija un minimāla apkārtējo normālo audu rezekcija, lai iegūtu „tīru” rezekcijas robežu. To ir iespējams nodrošināt, izmantojot pieejamo mikroneiroķirurģijas aprīkojumu, operācijas mikroskopu un mikroneiroķirurģiskos instrumentus. Īpaši uzmanīgi nepieciešams manipulēt ar asinsvadiem, kas atrodas tuvu patoloģiskajiem audiem vai šķērso tos, apgādājot normālos, funkcionāli svarīgos audus.

Lai arī ķirurģiskā ārstēšana ir visinvazīvākā metode, salīdzinot ar pārējām ārstēanas metodēm, tai ir zināmas priekšrocības. Gadījumos, kad nav zināms primārais metastāzes avots, tā nodrošina histoloģiskas diagnozes iegūanu, un tas ir ļoti būtiski tālāko papildterapiju, jo sevišķi ķīmijterapijas, pielietošanai. Ar ķirurģiskas evakuācijas palīdzību ir iespējams ātri mazināt sekundāras neiroloģiskas komplikācijas, piemēram, intrakraniālās hipertensijas sindromu (to nosaka metastāzes masas efekts un apkārtējā tūska), sekundāru hidrocefāliju jeb šķidruma krāšanos galvaskausā un novērst smadzeņu stumbra ķīlēšanos.

Pēcoperācijas komplikācijas pamatā ir neiroloģiska rakstura (parēzes, afāzija, krampji u. c.), un pamatā tās var veidoties gadījumos, kad metastāze ir lokalizēta vai atrodas blakus kādai no funkcionāli svarīgajām zonām. Iespējamas arī komplikācijas bez neiroloģiskas simptomātikas, piemēram, postoperatīva hematoma jeb asinsizplūdums, brūces infekcija, dziļo vēnu tromboze, plaušu artērijas trombembolija u. c.

Kā būtiskākie faktori, lai tās veidotos, tiek minēts pacienta vecums > 50 gadiem un vājš pacienta funkcionālais stāvoklis. Ar mūsdienīgu neiroķirurģijas aprīkojumu un adekvātu perioperatīvu ārstēšanu un aprūpi, pēcoperācijas komplikāciju risks parasti ir mazāks 5% - 8%.

Visu galvas smadzeņu apstarošana

Pirms visu galvas smadzeņu apstarošanas uzsākšanas klīniskajā praksē galvas smadzeņu metastāžu pacientu dzīvildze no diagnozes uzstādīšanas brīža līdz nāvei bija 1 līdz 2 mēneši, un līdz 1954. gadam nebija arī citalternatīvu terapijas veidu, kas būtiski spētu uzlabot slikto prognozi.

Ilgu laiku visu galvas smadzeņu apstarošana bija vienīgā izvēles iespēja smadzeņu metastāžu staru terapijai. To lietojot, tika panākta pacientu dzīvildzes pagarināana par dažiem mēnešiem, un tika uzskatīts, ka tā preventīvi novērš jaunu metastāžu veidošanos, nogalinot mikrometastāzes, kas nav redzamas DT un MR izmeklējumos.

Neskatoties uz uzlabojumiem klasiskās staru terapijas tehnoloģijās, kas nodrošina aizvien labāku lokālu un lokāli reģionālu metastāžu kontroli, vidējā dzīvildze, pielietojot plašu staru terapiju monoterapijas veidā, paliek nemainīga un ir aptuveni 4–6 mēneši. Būtisks ir arī garais terapijas laiks, kas var aizņemt līdz pat 3 nedēļām.

Mūsdienās visu galvas smadzeņu apstarošanas (WBRT) loma cerebrālu metastāžu ārstēšanā ir neviennozīmīga, jo tās pielietošana saistāma ar augstu smadzeņu audu toksicitātes risku un izrietošu kognitīvu bojājumu (īpaši attiecībā uz atmiņu un mācīšanās spējām), kā arī funkcionālās autonomijas zudumu jeb  ietekmi uz spēju relatīvi patstāvīgi funkcionēt. Tā ir izvēles metode tiem pacientiem ar vienu vai multiplām cerebrālām metastāzēm, kuriem nav iespējama ķirurģiska vai radioķirurģiska ārstēana.

Vēža metastāžu ārstēšana ar radioķirurģijas metodi

Radioķiruģijas ieviešana neiroonkoloģijā ir būtiski mazinājusi visu galvas smadzeņu apstarošanas lomu.

Radioķirurģijas procedūru ar CyberKnife, kā izvēles metodi var izmantot mazu, grūti sasniedzamu cerebrālu metastāžu gadījumā. Vairākos liela mēroga prospektīvos pētījumos secināts, ka radioķirurģija ar CyberKnife ir izvēles metode pacientiem ar četrām cerebrālām metastāzēm, un dod vidējo dzīvildzi  8 līdz 16 mēneši. Šobrīd tā atzīta par efektīvu galvas smadzeņu metastāžu ārstēšanas metodi pat gadījumos, kad primārais audzējs nav kontrolēts. Ja metastāzes ārstē radioķirurģiski, pacientu dzīves kvalitāte var būtiski uzlaboties. Labāki rezultāti sagaidāmi, ja to skaits nepārsniedz 1-4 metastāzes ar kopējo tilpumu 10ml. Atsevišķos  gadījumos iespējams veiksmīgi ārstēt pacientus ar vairāk par 5 metastāzēm  galvas smadzenēs, it sevišķi, ja tās radušās no “radiorezistenta” primārā audzēja, piemēram, melanomas vai nieru vēža. Bieži radioķirurģija ar CyberKnife tiek pielietota kombinācijā ar neiroķirurģisku operāciju, gadījumus, ja metastāzes nav iespējams pilnībā izoperēt to novietojuma dēļ. Vairumā gadījumu radioķirurģija nodrošina augstu audzēja lokālo kontroli.

Radioķirurģija nav lietderīga:

  • ja metastāzes ir lielas (> 4 cm);
  • ja ir daudzas metastāzes;
  • ja tām ir nozīmīgs masas efekts;
  • ja nepieciešama histoloģiskās diagnozes noteikšana.

Salīdzinot ārstēšanas efektivitāti starp radioķirurģiju ar CyberKnife un neiroķirurģisku operāciju, vairāku pētījumu laikā tika secināts, ka abām pielietotājām metodēm ir līdzvērtīga klīniskā efektivitāte, taču CyberKnife terapija ir droša un neinvazīva, ambulatoros apstākļos veicamā metode, kas dažos apstākļos var tikt apsvērta kā alternatīvā metode ķirurģiskai ārstēšanai.

Radioķirurģijas procedūru pacienti parasti panes labi un to var veikt ambulatoros vai dienas stacionāra apstākļos. Ārstēšanas komplikācijas parasti novēro reti un tās parasti nav smagas. Biežākas konstatētās blakusparādības ir slikta dūša, vemšana un galvassāpes. Parasti tās pāriet pirmo 4-6 nedēļu laikā. Vēlīnās blakusparādības parasti saistītas ar ārstēšanas rezultātu un izpaužas 3-6 mēnešu laikā pēc radioķirurģiskas ārstēšanas. Biežākās no tām ir tūska, staru nekroze (1–6% slimnieku, no kuriem ne vairāk par 4% vajadzīga ķirurģiska nekrotiskā procesa evakuācija). Atsevišķos gadījumos krampji un neiroloģisks deficīts var izpausties subakūti, bet parasti – kā vēlīna komplikācija. Lielāks komplikāciju risks iespējams gadījumos, ja ir izmēros liela metastāze un pielietota WBRT papildterapijas veidā.

Lai iegūtu maksimālo efektu un pēc iespējas mazinātu iespēju nepamanīt kādu ļoti maza izmērā metastāzi, svarīgi radioķirurģijas plānošanas sagatavošanā, izmantot modernākos diagnostiskos izmeklējumus: 3 Teslu magnētisko rezonansi un  vismaz 64 slāņu datortomogrāfijas izmeklējumu, bet, vērtējot rezultātus, atkārtotus izmeklējumus veikt uz tādas pašas iekārtas kā sagatavošanā izmantotās. Tādejādi iespējams izvairīties no nepareizas faktu interpretācijas par pacienta reālo stāvokli kontroles brīdī.

Ķīmijterapija / mērķterapija

Ķīmijterapijai ir būtiska loma sistēmiskās saslimšanas kontrolē, bet tā  nav pamatterapija cerebrālu metastāžu gadījumā. Ķīmijterapijas medikamenti visbiežāk nenokļūst smadzeņu šūnās sakarā ar hematoencefālās barjeras esamību. Kā arī audzējs, kas metastazē galvas smadzenēs ir kļuvis rezistents pret ķīmijterapiju sakarā ar to, ka pirms tam saņēmis plašu ķīmijterapijas kursu pamatslimības ārstēanai. Atsevišķi mērķterapijas medikamenti būtu pielietojama metastāžu ārstēšanai galvas smadzenēs, bet to pielietojums ir tieši atkarīgs no primārā audzēja veida.

Sistēmiskās terapijas maiņa

Lai gan  radioķirurģija ar CyberKnife ir ļoti efektīva metode arī metastātisku audzēju ārstēšanā, tai skaitā arī ārstējot metastāzes galvas smadzenēs, tā tomēr audzēja mezglus ārstē tikai lokāli, proti, tur, kur audzējs tiek ārstēts, tas tiek iznīcināts, taču tur, kur starojums netiek pievadīts, ārstnieciska efekta nav. Pacientiem, kam audzējs pēc sākotnējās klasiskās ārstēšanas progresējis, svarīgi ir ne tikai iznīcināt no jauna radušos audzēja mezglus – metastāzes, bet arī pēc šādas lokālas ārstēšanas noteikt, vai asinīs nav audzēja cirkulējošās šūnas, kas var iesēties jaunās ķermeņa vietās un radīt jaunas metastāzes, kā arī noteikt, kāda ir audzēja ģenētiskā struktūra.

Radioķirurģijas centrā Sigulda jau tagad pieejamas pasaulē modernākās audzēja genoma testēšanas analīzes metodes, ko nodrošina Beļģijas Patoloģijas un ģenētikas institūtā lokalizētā audzēja genoma testēšanas laboratorija OncoDNA. Izmantojot OncoDEEP, OncoTrace un OncoSTRAT&GO testus, audzēja audu gabaliņu, invadētu limfmezglu un asins paraugu materiālu iespējams izanalizēt līdz vissīkākajai detaļai, tādējādi ļaujot mums saprast, kāda ir audzēja ģenētiskā struktūra.

Ko tas mums dod?

Ja mēs varam uzzināt, no kā veidotas audzēja šūnas un uz ko tas reaģē, varam lietot zāles, kas dod reālu efektu, un nelietot tās, kas būtu izrakstāmas līdzīgi lokalizēta audzēja gadījumā, bet šajā konkrētajā gadījumā efektu nedotu vai, vēl sliktāk, dotu tikai toksicitāti. Speciālistam ar zināšanām audzēja ģenētiskā testēšana palīdz precīzi izvēlēties sistēmiskās ārstēšanas tālāko metodi – ķīmijterapiju, mērķterapiju vai imūnterapiju.

Ja jums ir konstatēta slimības progresija vai atklātas atsevišķas metastāzes, piesakieties uz konsultāciju pie onkologa - ķīmijterapeita.

Konsultācijas laikā iespējams saprast slimības līdzšinējo gaitu, kā arī saņemt padomu par audzēja genoma testēšanas metodēm un sakārtot slimības tālāko ārstēšanu, izmantojot personalizēti atlasītus modernākos ķīmijterapijas un mērķterapijas medikamentus.

Medikamentoza terapija

Ja metastāzes galvas smadzenēs rada tūsku blakus esošajos audos, bieži pirms un pēc operācijas vai radioķirurģijas tiek nozīmēti medikamenti ar mērķi mazināt smadzeņu tūsku. Parasti prettūskas medikamenti jālieto ilgāku laiku arī pēc ārstēšanas.

Metodes izvēle

Individuālajam gadījumam atbilstošas ārstēšanas metodes vai kombinācijas izvēle nav vienkāršs uzdevums. Bieži izmanto vairāku metožu kombinācijas, piemērām, neiroķirurģisku operāciju ar radioķirurģiju, vai ar visu galvas smadzeņu apstarošanu un ķīmijterapiju. Adekvāta pieejamo ārstēšanas veidu kombinācijas izvēle nodrošina dzīvildzes pagarināšanu un dzīves kvalitātes saglabāšanu.

Galīgais lēmums par metodes vai to kombināciju izvēli ir atkarīgs no pacienta klīniskā neiroloģiskā stāvokļa, primārā audzēja aktivitātes un metastāžu skaita un lokalizācijas.

Lai gan lielākā daļa pacientu, kam ir panākta lokāla kontrole, mirst no slimības progresēšanas ārpus galvas smadzenēm, biežākais nāves iemesls ir metastāžu recidivēšana un centrālās nervu sistēmas simptomu progresēšana.

Potenciāli labāki rezultāti radikālai ārstēšanai ir sagaidāmi, ja pacienta:

  • vecums līdz 65 gadiem;
  • labs fiziski funkcionālais stāvoklis;
  • viena un ķirurģiski viegli pieejama metastāze, kā arī un stabila / kontrolēta pamatslimība.

Priekšrocības ārstēšanai ar CyberKnife

Galvenie ieguvumi

  • iespēja veikt lokālu metastāzes iznīcināšanu bez ķirurģiskas iejaukšanās, neatkarīgi no tās lokalizācijas vietas galvas smadzenēs;
  • iespēja neizmantot klasisko staru terapiju, kas parasti nav efektīva nieru vēža vai melanomas gadījumā, jo šie audzēji ir radiorezistenti pret visu galvas apstarošanu;
  • iespēja ilgstoši kontrolēt slimības gaitu, kombinējot radioķirurģiju ar modernu diagnostiku, mērķterapiju un rehabilitāciju;
  • iespēja saglabāt dzīves kvalitāti, komfortu un, iespējams, darbaspējas.
Augsta efektivitāte un drošība
  • robotizēta radioķirurģija ar CyberKnife® M6 ir efektīva, droša un klīniskajos pētījumos pierādīta metode - zināma vairāk nekā 10 gadus;
  • radioķirurģija ar CyberKnife ir izvēles metode pacientiem ar līdz četrām cerebrālām metastāzēm;
  • ārstējot metastāzes galvas smadzenēs ar CyberKnife, pēc terapijas nav nepieciešama ilgstoša atlabšana un rehabilitācija, blakusparādības parasti ir vieglākas par neiroķirurģiskas operācijas radītajām un lielāko tiesu tās ir iespējams kontrolēt ar atbilstošu medikamentozu terapiju.
Pierādīti rezultāti

Sagaidāmie terapeitiskie rezultāti tiek balstīti uz kvalitatīviem klīniskajiem pētījumiem, efektivitāte pierādīta novērojot pacientus jau vairāk nekā 10 gadus.

87-95% gadījumu, ārstējot metastāzes galvas smadzenēs ar CyberKnife, sagaidāma audzēja augšanas apturēšana vai izzušana  3 - 6 mēnešu laikā pēc ārstēšanas.

Vidējā sagaidāmā dzīvildze ir  8 līdz 16 mēneši, balstoties uz vairākiem pētījumiem par CyberKnife pielietošanu cerebrālu metastāžu ārstēšanā. Individuālie rezultāti ir atkarīgi no vairākiem faktoriem:

  • pacienta vecuma;
  • funkcionālā un fiziskā stāvokļa;
  • konstatēto metastāžu skaita;
  • pamatslimības.

Šobrīd tā atzīta par efektīvu galvas smadzeņu metastāžu ārstēšanas metodi pat gadījumos, kad primārais audzējs nav kontrolēts. Ja metastāzes ārstē radioķirurģiski, pacientu dzīves kvalitāte var būtiski uzlaboties.

Iespējams kombinēt ar klasiskām terapijas metodēm
  • ja metastāzes atklātas brīdī, kad tās dod nopietnas blakusparādības, tad robotizēto radioķirurģiju iespējams kombinēt ar mikroķirurģisku operāciju, samazinot audzēja masas ietekmi uz citām smadzeņu daļām ķirurģiski;
  • ja neiroķirģiskas operācijas laikā izdevies izņemt atsevišķas - lielākās metastāzes, tad mazākās iespējams iznīcināt ar CyberKnife.
Saudzē veselos audus

Audzēja mezglam tiek pievadīts starojums no vairākiem simtiem leņķu ar milimetra precizitāti. Tas ļauj radioķirurģijas sistēmas lineārajam paātrinātājam CyberKnife® M6 iedarboties precīzi uz slimības skartajiem audiem, samazinot kaitējumu apkārtējiem audiem līdz minimumam.

Nesāpīga procedūra

Galvas metastāžu ārstēšana ar CyberKnife ir bez sāpēm, bez pēcoperācijas aprūpes vai rehabilitācijas nepieciešamības, ar minimālu ietekmi uz dzīves kvalitāti.

Komfortabla sajūta procedūras laikā

Robotizētas radioķirurģijas laikā pacients var gulēt un brīvi elpot. Iekārta pati fiksē pat minimālas pacienta kustības un pielāgojas tām. Pacienta drošībai procedūras laikā tiek lietota viegla termoplastiskā maska, kas parasti nerada nepatīkamas sajūtas un klaustrofobiju. Atšķirībā no citām radioķirurģijas metodēm, kā, piemēram, izmantojot  Gammaknife, pacientam nav nepieciešams stereotaktiskais rāmis vai ciešas fiksācijas maska, ko izmanto citās radioķirurģijas iekārtās.

Dodies mājās tajā pašā dienā

Radioķirurģija ar CyberKnife ir ambulatora ārstēšanas metode. Pēc procedūras pabeigšanas Jūs tajā pašā dienā varēsiet doties mājās, jums nav obligāti jāpaliek slimnīcā, ja vien jūs labi jūtaties.

Uzlabo dzīves kvalitāti

Lielākā daļa mūsu pacientu ir apmierināti ar izdarīto izvēli un doto iespēju pabeigt iesāktos darbus.
Radioķirurģija ar CyberKnife liek justies labāk, jo iznīcina audzēju metastāzes ērtā un efektīvā veidā, neietekmējot dzīves kvalitāti.

Izmaksu prognozējamība

Reālo slimības radīto izdevumu neprognozējamība var radīt neplānotus robus Jūsu budžetā: 

  • gaidīšana rindā uz visu galvas smadzeņu apstarošanu un vairāku nedēļu ilgā ārstēšana var traucēt jūsu un jūsu radinieku ikdienu;
  • neiroķirurģiskas operācijas var būt saistītas ar grūti prognozējamām pēcoperācijas aprūpes un rehabilitācijas izmaksām, kuras parasti netiek apmaksātas no valsts budžeta;
  • neizpratne par ārsta honorāru,

Šīs ir lietas, kas rada stresu un aizkaitinājumu jau tā smagajā slimības periodā. Mēs esam centušies izstrādāt mūsu pakalpojumu cenrādi tā, lai diagnostikas un terapijas izmaksas būtu saprotamas un viegli prognozējamas. Ja Jums tomēr rodas jautājums par iespējāmām izmaksām, lūdzu, jautājiet to mūsu klientu konsultantiem.  Šeit iespējams iepazīties ar mūsu klīnikas pakalpojumu cenrādi.

Kā notiek galvas vēža metastāžu ārstēšana ar CyberKnife

Pirmais solis: Konsultācija un ārstēšanas iespēju izvērtēšana

Lai novērtētu efektivitāti galvas audzēju ārstēšanai ar CyberKnife® M6 sistēmu, iespējams veikt bezmaksas individuālu pacienta konsultāciju tiešsaistē ar iepriekšējo slimības vēstures datu izvērtēšanu.
Lai pieteiktos šai konsultācijai, lūdzu nosūtiet datus izmantojot tīmekļa vietnes kontaktu formu un datu ielādes formu šeit.
Dati, kas būtu nepieciešami, lai sākotnēji novērtētu ārstēšanas iespējas:
• magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējums ar aprakstu vai pieejas kods izmeklējumam datu bāzē vai izmeklējuma attēli DICOM formātā CD, vai ielādēti datu augšupielādes sistēmā klīnikas mājas lapā (vēlams ne vecāki kā 4 nedēļas).

Konsultācija klātienē.
Konsultācijā tiek izskaidrotas iespējamās terapijas taktikas, iespējamās balkusparādības un terapijas norise. Tiek demonstrēti un izskaidroti iepriekšējo analīžu un diagnostiskās radioloģijas attēlu dati.

Konsīlijs.
Katra pacienta ārstēšanas taktika atbilstoši Ārstniecības likumam tiek izskatīta multidisciplinārā konsīlijā piedaloties neiroķirurgam, radiologam-terapeitam un radiologam-diaganostam. Ārstējošais ārsts konsīlija dalībniekiem prezentē pacienta medicīniskos datus. Nepieciešamības gadījumā pacients tiek aicināts personīgi ierasties uz konsīliju, lai nepastarpināti pārrunātu ar konsīlija dalībniekiem dažādus ārstēšanas aspektus.

Otrais solis: Topometrija
Trešais solis: Individuālā terapijas plāna sastādīšana
Ceturtais solis: Radioķirurģijas procedūra ar CyberKnife
Piektais solis: Ārstēšanas pabeigšana

Audzēju metastāzes

Kas ir metastātisks vēzis?

Nekontrolēta šūnu augšana, dalīšanas un augšana ārpus audu robežām, no kurām tās radušās, ir  galvenās vēža pazīmes, tomēr nopietnu šo slimību padara tieši audzēju spēja izplatīties uz citiem audiem un orgāniem.

Vēža šūnas var izplatīties lokāli (tieši), pārvietojoties uz tuvākajiem blakus esošajiem normālajiem audiem. Vēzis var izplatīties arī reģionāli (attāli), piemēram, izplatoties tuvējos limfmezglos, audos vai orgānos, kā arī šūnas var izplatīties uz attālām ķermeņa daļām, piemēram uz galvas smadzenēm, mugurkaulu, plaušām, aknām u.c. orgāniem.

Vēža šūnu izplatīšanos no vietas, kur tās pirmo reizi veidojušas uz citu ķermeņa daļu, sauc par metastātisku procesu. Metastāzes ir vēža šūnas, kas atdalījušas no sākotnējā (primārā) audzēja un ar asinsrites vai limfātiskās sistēmas starpniecību, nokļuvušas citos orgānos vai ķermeņa daļās, izplatījušās un sākušas dalīties, veidojot jaunu audzēja perēkli.

Šādu vēzi sauc par metastātisku vēzi. Tomēr arī gadījumos, kad atrod vairākas (multiplas metastāzes), vēzis varbūt labi ārstējams, un uzreiz nenozīmē nāves spriedumu.

Kur izplatās vēzis?

Vēzis var izplatīties gandrīz jebkurā ķermeņa daļā, tomēr visbiežāk izplatās konkrētos, šim audzēja veidam raksturīgos orgānos. Biežākās  metastāžu atrades vietas ir limfmezgli, kauli, galvas smadzenes, mugurkauls, aknas un plaušas.

Parasti jaunais (metastātiskais) audzēja perēklis veidojās no tādām pašām šūnām jeb tā paša vēža veida kā primārais audzējs. Piemēram, ja krūts vēzis izplatās uz plaušām, tad plaušās konstatētās vēža šūnas ir krūts vēža šūnas, nevis plaušu vēža šūnas. Šādu audzēja veidu sauc par metastātisku krūts vēzi ar metastāzi plaušās, nevis par plaušu vēzi.

Jaunākie pētījumi pierāda, ka metastāzes var būt polimorfas jeb ar dažādu šūnu struktūru, kā rezultātā tās var savādāk reaģēt uz nozīmēto ārstēšanu.

Metastāzes galvas smadzenēs

Metastāzes galvas smadzenēs ir visbiežākais intrakraniālo audzēju veids (24-45% vēža pacientu), tās sastop pat biežāk par primārajiem smadzeņu audzējiem. Visbiežāk galvas smadzenēs metastazējas elpošanas orgānu, melanomas vai krūts dziedzera audzēji. Uzlabojoties pamatslimības kontrolei un neiroradioloģisko izmeklējumu pieejamībai, ir vērojams un nākotnē sagaidāms šo pacientu skaita pieaugums. Ap 80% cerebrālo metastāžu lokalizējas smadzeņu puslodēs, 15% - smadzenītēs, 5% - smadzeņu stumbrā. Mūsdienīga cerebrālo metastāžu ārstēšana ir dažādu ārstēšanas metožu kombinācija, tās mērķis ir iespējami pagarināt dzīvildzi un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti.

Fakti par vēža metastāzēm

Metastāzes galvas smadzenēs ir visbiežāk sastopamais intrakraniālo audzēju veids. Smadzeņu metastāzes sastāda 45% no visiem CNS audzējiem.

Visbiežāk metastāzes galvas smadzenēs veido:

  • plaušu un bronhu audzēji (48%);
  • krūts vēzis (15%);
  • melanoma(10%);
  • uroģenitālā sistēmas audzēji (~9%);
  • osteosarkoma (~9%);
  • galvas un kakla audzēji (6%);
  • gastrointestinālās sistēmas audzēji (3%);
  • limfomas (1%).

Ārstējot primārus audzējus ķermenī, 10-40% pacientu dzīves laikā tiek konstatētas metastāzes galvas smadzenēs.

Lai arī aptuveni 80% pacientu metastāzes galvas smadzenēs tiek diagnosticētas jau zināma primārā vēža gadījumā, ir reizes, kad vēža metastāzes smadzenēs tiek diagnosticētas vienlaicīgi ar primāro saslimšanu, vai pat tiek diagnosticētas, pirms tiek atklāts primārais audzējs. Līdz pat 10% gadījumu metastāzes ļauj identificēt primāro audzēju. Ir gadījumi, kad primāro audzēju, tā arī neizdodas atrast.

Ja metastāze smadzenēs ir kā viens veidojums un nav daļa no metastātiskā procesa, to sauc par solitāru metastāzi (cerebrālu metastāzi)

Divu līdz trīs metastāžu gadījumā tiek runāts par oligometastāzēm, bet četru un vairāk metastāžu gadījumā – par multiplām metastāzēm.

Viena jeb solitāra metastāze biežāk sastopama primāra krūts vēža, kolorektāla vēža un nieru šūnu karcinomas gadījumā, turpretī plaušu vēzis un, jo īpaši melanoma, visbiežāk veido vairākas metastāzes galvas smadzenēs.

Prognoze

Pacientiem ar metastāzēm galvas smadzenēs diagnoze saistās ar sliktāku prognozi gan attiecībā uz paredzamo dzīvildzi, gan arī ar dzīves kvalitātes pazemināanos.

Ja kopš brīža, kad ir atrastas metastāzes galvā, netiek veikta atbilstoša ārstēšana, pacienti parasti mirst tuvāko mēnešu laikā.

Vidējās dzīvildzes prognoze pacientiem ar vairākām metastāzēm ir sliktāka (2,3–7,1 mēneši) un atkarīga no audzēja veida, metastāžu skaita, novietojuma galvas smadzenēs un to lieluma.

Simptomi

Metastāzes galvas smadzenēs var būt asimptomātiskas jeb neradīt būtiskas izpausmes. Tomēr visbiežāk tieši simptomi ir tie, kas liek meklēt problēmas cēloni, kā rezultātā tiek atrastas metastāzes.

Biežākās galvas metastāžu izpausmes ir:

  • galvas sāpes;
  • slikta dūša, vemšana;
  • krampju lēkmes;
  • parēze vai paralīze (pilnīgs vai daļējs maņas, jutības vai kustību zudums);
  • komunikācijas un kognitīvie traucējumi (runas defekti, atmiņas un spriešanas traucējumi).

Komplikācijas bieži negatīvi ietekmē pacientu dzīves kvalitāti, radot funkcionālus ierobežojumus, ierobežojot spēju piedalīties sociālās aktivitātēs un radot personības izmaiņas. Lai samazinātu iespējamo komplikāciju risku un uzlabotu dzīvildzes prognozi un dzīves kvalitāti, īpaši svarīga ir agrīna galvas smadzeņu metastāžu diagnostika.

Diagnostika

Visbiežāk metastāzes tiek konstatētas gadījumos, kad pacientiem parādās dažādi neiroloģiski, komunikācijas un/vai kognitīvi traucējumi. Klasiski pacientiem ar šādu simptomātiku tiek nozīmēts datortomogrāfijas (DT) izmeklējums, lai izslēgtu insulta vai cita veida asinsizplūduma atradi galvas smadzenēs. Ja DT izmeklējumā konstatē aizdomas par metastātisku procesu, ieteicams veikt augstas kvalitātes magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumu. Ja MR izmeklējums veikts korekti, iespējams konstatēt pat  2-5mm lielus audzēja perēkļus galvas smadzenēs, tomēr visbiežāk atrod audzējus, kuru izmērs pārsniedz 5mm diametrā.

Salīdzinot DT un MR ar kontrastvielu izmeklējumu rezultātus, konstatēts, ka pacientiem ar DT konstatēta viena metastāze, taču, veicot MR izmeklējumu, var tikt konstatētas vairākas metastāzes galvas smadzenēs

Parasti metastāzes galvas smadzenēs ir viegli vizualizēt ar MR izmeklējumu (ar kontrastvielu), tomēr, ja situācija nav skaidra, var tikt nozīmētas arī citas diagnostikas metodes: datortomogrāfija, pozitronu emisijas tomogrāfija vai angiogrāfija. Ja vizuālā diagnostika nedod pārliecinošu atbildi, tad iespējams nozīmēt arī biopsiju, ko var veikt profesionāla neiroķirurgu komanda.

Dažādiem primārā vēža tipiem ir atšķirīga tendence radīt metastāzes galvas smadzenēs. Visbiežāk cerebrālas metastāzes var radīt plaušu vēzis, kā arī krūts vēzis, melanoma, kolorektālais vēzis un nieru šūnu vēzis. Melanomai, kas ir salīdzinoši reti sastopams audzējs (sastāda ap  1% no visiem konstatētajiem audzējiem), ir ļoti liela tendence metastazēt galvas smadzenēs. Jāpiemin, ka melanomām, kas lokalizētas kakla un galvas rajonā, ir vislielākā tendence metastazēt galvas smadzenēs, salīdzinot ar citām iespējamām primāro melanomu lokalizācijām.

Galvas smadzeņu metastāžu pacientu aprūpe un ārstēšana parasti ir saistīta ar papildus finansiāla rakstura apgrūtinājumiem pacientam un viņa radiniekiem. Tāpēc, jo īpaši svarīga ir agrīna galvas smadzeņu metastāžu diagnosticēšana. Savlaicīga diagnostika ļauj izmantot radioķirurģiju metastāžu ārstēšanā, tādejādi samazinot iespējamo komplikāciju risku un uzlabojot dzīvildzes prognozi un dzīves kvalitāti.

Ja Jums nav skaidrs vai Jūsu slimība (vēzis) var progresēt un radīt metastāzes, droši zvaniet mūsu konsultantiem vai piesakieties uz konsultāciju pie mūsu speciālistiem.

Radioķirurģijas centra Sigulda ārsti

2021 - © Consilium Veritas